Pajātā.
Sniega vērpetes vijās kaislīgi dejojot ap laternu dzeltenajām gaismām. Pa ielu ik pa laikam nesteidzīgi aizbrauca, kāda vientuļa mašīna, kura acīmredzami iemaldījusies ne tajā rajonā. Neparasti liels klusums valdīja uz šīs ielas, lai gan tā atradās gandrīz pašā Rīgas centrā. Netipisks un nedabīgs.
Vienīgā dzīvībā radība bija ielas malā stāvošais tēls...
Pēkšņi tumsā, kas sakustējās un iznāca laternu gaismā. Divi stāvi steidzīgi, bet tajā pat laikā piesardzīgi soļoja pretī trešajam. Viens no cilvēkiem, bija garš un izkāmējis, otrs - sīks un uzkrītoši apaļīgs.
-Biedri... Beidzot jūs ierodaties, - sveicināja abus pienākušos sākotnējais vientuļnieks. Viņa balsī varēja just vieglu aizvainojumu.
Viņa bārda bija apsarmojusi no aukstuma, kas valdīja uz ielas. Vaigu sārtumu tikai manāmi varēja nojaust nedabīgajā gaismā.
-Piedod. Tā sanāca, - kautrīgi rukšķošā balsī atbildēja mazākā un resnākā no sievietēm. Neskatoties uz bargo salu, laternu gaismas viņas vaigos viegli atstarojās.
-Mēs pieklājīgi nokavējām. - atbildēja garākā no sievietēm
Atskanēja histērisku, nedabīgu smieklu lavīna.
-Ha ha ha. Šo Tu labi pateici! Tu vienmēr esi bijusi nevaldāmi asprātīga, - teica vientuļnieks. -Vai pārliecinājāties, lai jums neviens neseko?!
-Protams, Pē, mēs pa ceļam nomainījām vairākus trolejbusus, abas ierunājās teju vai vienlaicīgi.
-Labi, tad sekojiet - dosimies manas mītnes siltajās skavās.

...
Tumša bezlogu telpa. Galds. Trīs krēsli. Uz galda vientuļi deg svece.
-Lūdzu, piesēdiet, - ar rokas žestu norādot uz krēsliem teica vīrietis.
Visi apsēdās.
-Domāju, mēs visi zinām kāpēc esam sanākuši, - drūmā balsī teica izkāmējusī sieviete.
Istabā valdīja kapa klusums, vienīgā skaņa bija apalītes mutes čāpstināšana. Šķiet, nākot iekšā istabā, viņa bija nemanāmi paspējusi iestumt mutē kaut ko, kas iepriekš bija paslēpts RIMI maisiņā.
-Mhmmmm, - viņa gari novilka pie viena norijut sulīgu kumosu. Viņas taukainajos vaigos atspīdēja pat niecīgā sveces gaisma.
-Problēma ir samilzusi un situācija drīz kļūs nekontrolējama, - vīrietis pravietiski uzrunāja savas viešņas. Balsī varēja saklausīt gan bailes un izmisumu, gan arī klaju naidu. Šķita, viņam pašam ir pretīgi dzirdēt, ko tikko pateicis.
-Viņi ir jāaptur, - izsaucās kārnā sieviete.
Tuklā turpināja čāpstināt.
-Viņu nekaunība nav robežu! Man bail... - kārnās sievietes balss ietrīcējās, bet acīs uz mirkli iezagās bailes -...bail, ka mēs netiksim galā ar mums uzlikto atbildību. Mēs apkaunosim mūsu vārdus un piešķirto godu! Par mums smiesies! Uz mums rādīs ar pirkstiem un smiesies! Viņi par mums atklāti ņirgāsies!- sieviete burtiski sabruka.
-NEĻAUJIES PANIKAI! - nodārdēja vīrieša balss - Viņi nezina, kā mēs izskatāmies. Viņi par mums NEKO nezina. Mēs esam drošībā. Pagaidām...
Resnule joprojām kaut ko vilka ārā no maisiņa.
-Es domāju, ka visi zinām, kas mums jādara...- drūmi ierunājās kārnā sieviete. Viņa bija apkopojusi visu savu dūšu, lai spētu pateikt to, kas bija sakāms. Nu jau trīcēja ne tikai viņas balss, bet arī viss ķermenis.
- ...mums viņi jāneitralizē...- pateikusi šos vārdus sieviete sāka skaļi elsot. Beidzot tas bija pateikts, -mums jāatrod jelkāds iegansts, lai viņus likvidētu uz visiem laikiem.
- NĒ! Es nevēlos kļūt par vienu no viņiem, mums jābūt saprātīgiem, katram solim ir jābūt kā nedēļu pārdomātam šaha gājienam. Sākumā mēs lēni un nemanāmi sāksim slēpt viņu tekstus... Mēs izprovocēsim uz sevi uguni, bet tā ir mūsu vienīgā izeja - vīrieša seja savilkās histēriskā smīnā - tā ir mūsu vienīgā iespēja šos kretīnus uz visiem laikiem izbanot no pajautā komūnas.
-Jā, Pēzērkā, Tev taisnība. Mums jāaizstāv mūsu komūna. Mums tā jāglābj pat ja cena ir tik mežonīga. - nočāpstināja treknule.
-Mēs esam vienīgie, kas spēs glābt šo komūnu. Mēs esam tās aizstāvji. Mums ir dotas ne tikai privilēģijas, bet arī atbildība!
-Jā! - viņi vienbalsīgi izkliedza.
-Bans! - sātaniskā balsī noaurojās resnā.

...
Vēl kādu brīdi viņi apsprieda jaunākās tendences komūnā, salīdzināja dažādus grafikus.
Sapulce beidzās 23:36. Pirmā aizgāja divi_g vēlarvien meklējot kādas belaša paliekas RIMI maisiņā. Žagata viņai sekoja pāris minūtes vēlāk, lai kāds abas nejauši nepamanītu kopā.
Kad pzrk bija palicis telpā viens pats, viņs no galda apakšas izvilka diktofonu un pieliekot to pie mutas nosauca sapulces nr., datumu, laiku, kad ieraksts veikts un personas, kas piedalījušās.
Trīs cilvēki aizvadīja šo nakti raudot.
Vientulība ir kuce.

P.S. Raksta materiālus apstrādājām kopā ar affairčegu.