9/10/17 05:35 pmStarp citu, Čē facebook profils tagad ir šāds: https://www.facebook.com/neizdeviesgeju |
running to stand still
there must be a light that never goes out
9/2/17 02:12 pmnopirku biļeti uz LP koncertu, ļoti iespējams - pirmais koncerts ļoti ilgā laikā, ko gaidu.lost on you, protams, ir šīs vasaras himna, bet viņas agrīnā laika darbi arī ir kaut kas episks. |
8/30/17 02:31 pmteju pusotru gadu pēc tam, kad atmetu smēķēšanu, mans tēvs uzzina, ka es vispār 10 gadus smēķēju. |
8/29/17 11:24 amvakar mums bija korporatīvais bāra boulinga izbrauciens uz Ķengaragu. izrādījās, ka mūsu starpā ir tikai pāris cilvēki, kuri māk spēlēt boulingu, tāpēc uz ātru roku mēģināju iepazīties ar wikihow rakstu ''how to bowl like a pro'', bet, tā kā rakstu neizlasīju pilnībā, par profesionāli nekļuvu. |
8/25/17 07:30 pmman liekas, ka varbūt, varbūt darbs bārā mani padara par drusku labāku cilvēku. nu, vismaz šādā formātā, proti, reizi nedēļā - es mācos kontrolētā veidā piefiksēt cilvēku preferences, pamanīt neizlēmību, jautājumus un tamlīdzīgi.ļoti daudz mācos lasīt cilvēkus, citiem vārdiem sakot. |
8/12/17 02:53 pmja mēs esam absolūti godīgi, šis ir tipisks burnout, nevis vienkāršs nogurums/hormonu vētra. es šāda veida mentālu paralīzi neesmu piedzīvojusi, par laimi, jau kādu krietnu laiku, bet šī nedēļa ir bijusi diezgan briesmīga. par Ameriku man kādreiz kāds teica, ka tur principā visi ir 2-3 izlaistu mēnešalgu attālumā no dzīves uz ielas, es savukārt varu nu jau droši teikt, ka esmu kādu 2-3 neparedzētu personīgās dzīves nobīžu attālumā no iekšējās krīzes. remonts, nesenie emocionālie pārdzīvojumi un kaķīša nedienas kaut kā mani ir pietiekami izstūmuši no iekšējā miera, ka esmu nonākusi kaut kādā purvā, atkal. bet nekas, mācos sevi nenosodīt, mācos nestresot par to visu, ko neesmu varējusi līdz šim vēl izdarīt, un mācos atzīt, ka, iespējams, strādāju par daudz, hah. šodien visu dienu Vecrīgā, naktī jāstrādā bārā, iespējams, tas ir tiešām par daudz.bet, ja godīgi, bēdīgi, ka kaķītim labāk paliek tik lēnām. tas sasodītais karstums nepalīdz, kaķis slēpjas visos ēnainākajos dzīvokļa stūros, viņam vakar bija paaugstināta temperatūra, šorīt vēl satraukti elpoja, nav brīnums, ka viņš nesāk normāli ēst, ko visi ārsti atzīst par galveno zīmi, ka palicis labāk. bet vismaz vairs sistēmas neliks, kas jau ir labāk. tas, kā viņš pēc katras sistēmas reizes klīnikā vienkārši paniski ņaudēja un gribēja tikt mājās, bija diezgan, diezgan bēdīgi, nav jau nekāds brīnums. bet labi liekas tas, ka viņš atkal paliek īgns un negrib ar mani īpaši draudzēties, ārsti saka, ka vecās personības atgriešanās ir pirmā pazīme par atveseļošanos. jādabū diena dārzā zem ābelēm. vecāki brauc prom uz pāris dienām, varbūt tā ir mana iespēja drusku izvēdināt galvu Pārdaugavā. |
8/12/17 01:18 pmnote to self: cūku pupas ar kokosriekstu pienu neiet īpaši labi kopā.tas ir apmēram tā, kā ēst tirgus čebureku un piedzert klāt smalku kafiju ar mandeļu pienu, tikai sliktāk. |
8/7/17 06:57 pmdzīvē ir pāris lietas, kas ir mega svarīgas. viena no tām, kā izrādās, ir nokļūt pie zobārsta, kuram var uzticēties un no kura nav jābaidās, jo viņš/-a ieklausās pacienta visneracionālākajās bažās.in other news, šodiena ir šausmīgi jocīga, pieļauju, ka tas, ka rītu sāku ar jau minētā zobārsta apmeklējumu un daudz mierīgākām manipulācijām, nekā biju baidījusies, ir daļēji pie vainas. ar mani tātad viss kārtībā, sliktākā lieta manā dzīvē šobrīd ir tas, ka es kavēju visus termiņus un dedlainus, un saistības. diemžēl par manu kaķīti gan to nevar teikt, matejiņam ir aknu iekaisums, paaugstināta temperatūra un pilnīgi neesoša apetīte. kas savukārt nozīmē, ka viņš jau ir tā izkāmējis, ka varu nabagam skaitīt muguras skriemeļus. bet arī runčiem, kā izrādās, ir tendence izlikties, ka viss labi, un es kādu brīdi to apetītes zudumu norakstīju uz to, ka viņš vienmēr slikti ēd, kad esmu prom. cenšos nedomāt, ka esmu paviršs hūmins un slikti izturos pret kaķiem, bet, ņemot vērā to, ka viņa uzvedībā līdz šim tiešām nav bijušas nekādas izmaiņas, laikam jau tas ir saprotami. bet nu nekas, otro dienu vedu uz klīniku likt sistēmu, ārste teica, ka viņam jādod arī antibiotikas, galvenais, jācer, ka šis nav nekas lipīgs un serjožam nesāksies kas līdzīgs. ironiskā kārtā es tieši izdomāju, ka, lūk, augusts būs mēnesis, kad es savedīšu kārtībā savas finanses. klāt mēneša 7. diena, esmu teju iztērējusi visu aldziņu starp savu dzīvi un ikdienu, pašas gudrības zobu un kaķīti, kurš bēdīgā stāvoklī, jāķeras klāt citu projektu avansiem, kas nekad nav laba ideja, jo pārāk atgādina tos banku overdraftus. gribēju drusku palaist vaļā savu bāra darbu, bet nu laikam vēl nevar. vienkārši vakar arī pieleca, ka es, iespējams, strādāju mazliet par daudz, bet, kamēr es tā varu, kāpēc gan ne. |
7/30/17 01:18 pmes it kā gribēju aizbraukt vai nu uz rojālu, vai nu vienkārši kaut kur ārā, bet tad beigās pavadīju vakar teju visu dienu, skatoties seriālus, šobrīd uzķēros uz supergirl, kas ir tieši tik viegls un nepiespiests, lai derētu pārgurušai galvai.laptopu H. saārstēja, bless his soul, remonts dzīvoklī ir liels un ongoing, priekšnamā noņēma tās briesmīgās 90to gadu tapetes, tagad varu izsapņot, kādas šīs telpas gribu. un tā vakaru gaisma dzīvoklī joprojām drusku lauž sirdi un liekas neticami skaista. bet galvenais, reizēm ir arī ok pēc tādiem lieliem skrējieniem un emocionāliem karuseļiem kā viss jūlijs ir bijis, nu, ir ok pavadīt vīkendu, dzerot vīnu no pudeles un skatoties supergirl. you can't rush your healing, kā dzied trevor hall. |
7/27/17 10:04 ambeigās jau, protams, labi vien bija, ka nokļuvu Krievijas panelī, jo mūsu panelis bija visforšākais no visiem paneļiem, biju ar diviem profesoriem, kuri strādā russia studies jomā Parīzē un Bergenā, ļoti forši kungi. viens runāja par Gosha Rubchinskiy pārstāvēto maskulinitāti un bija ļoti smieklīgs, otrs runāja par Valēriju, dziedātāju, un viņas politiskajām manifestācijām. ļoti sirsnīgi, ļoti forši, palikām vēl ilgi pēc paneļa beigām un runājām krustu šķērsu par visu. bet ļoti ceru, ka, ja nākamgad atgriezīšos, tomēr nonākšu, teiksim, popkultūras vai tv panelī, hah.vēl likās forši, ka tas Parīzes profesors ziņoja - viņš esot studentiem rādījis "Vai viegli būt jaunam?" kā tādu galveno vēstures & politiskās domas dokumentu no tā laika, mana 'vēsturnieces' sirds aiz priekiem gavilēja. tad vēlāk satikāmies ar meind., kurš ir drusku bēdīgāks un skumjāks nekā toreiz, kad dzīvojām pretējās istabās, nospriedām, ka tas laikam notiek, ja pavadi savas dienas, pētot 1920to gadu Vācijas literatūru. stāstīju par to, ka ļoti nesen sabēdājos par to, ka vajadzēja intervēt vienu kungu saistībā ar filmām, bet izrādījās, ka kungs jau ir miris, nonācām pie secinājuma, ka ir pienācis laiks akadēmiskajai videi pieņemt garu izsaukšanu kā valīdu intervijas iespēju. vēl tikai ceļojums līdz kosmētikas veikaliņam, ko biju noskatījusi, tad pusdienas ar (oh I'm loving this) an Oscar-nominated Belgian film director, un tad jau mājās. ja lidmašīnas nelohosies, paspēšu uz pēdējām Četru baltu kreklu minūtēm. vispār ļoti jauki. šis, liekas, bija arī galvenais iemesls, kāpēc toreiz iestājos doktorantūrā - šī te starptautiskā kopiena, sadraudzība. ļ. pietrūkst iespējas pamētāties ar idejām ikdienā, nu, tieši pamētāties un apmainīties, nevis visu laiku visu izskaidrot un tad mētāties ar idejām. |
Powered by Sviesta Ciba