3/21/10 10:31 amman sapnī bija ielaušanās mājā, ballītes, pazudusi māsīca, kuru galu galā viņas mazais brālis atrada mūsu ērkšķogkrūmā sacirstu gabalos un ieliktu maisiņā, un tad sākās kariņš, jo parādījās kaut kāda narkomānu armija zirgos un ar tieksmi sacirst gabalos jaunas meitenes (tiesa, pirms tam viņām iešpricēja, lai viņas nebļauj), bet es ar kaut kādām meitenēm iekāpu kravas mašīnā un mēs braucām prom. cik tipiski, es atkal kaut kur bēgu.joprojām trīcu no tām visām šausmiņām. |
running to stand still
there must be a light that never goes out
2/17/10 12:49 amvakar sapnī atkal bija ūdens, šoreiz upe, pa kuru mēs laivojām (es neatceros, ar ko es biju, tikai zinu, ka tie nebija cilvēki, ar kuriem tiešām gribēju būt kopā, tāpēc nemitīgi grozījos apkārt, lai skatītos, vai kaut kur nav īstie). drošvien nekas īpašs, bet mani tomēr sāk uztraukt tas, cik bieži sapņos redzu ūdeni.vēl viena vakara atklāsme: es nosodu sevi par tādām darbībām, kādas citiem nekad nepārmetu. a) tas varētu būt tāpēc, ka man ir augstākas prasības pret sevi nekā pret citiem, b) es vienkārši sevi uzskatu par labāku, therefore ir tā neapzinātā doma, ka well, I could do better than that |
12/6/09 10:09 ames sapnī nesaprotamu iemeslu dēļ biju ciemos pie kaut kādiem random cilvēkiem, kas dzīvoja pagrabā ļoti lielā nabadzībā, un viņiem tur uz grīdas bija ļoti daudz prusaku un tamlīdzīgu preteklību, un tagad man ir panika, jo visu laiku liekas, ka kaut kas reāli staigā pa manām kājām. no otras puses, šis ir pirmais reālais sapnis ilgā, ilgā laikā, vismaz būs, ko pastāstīt terapeitei, lolz |
10/20/09 12:07 ames atcerējos, ka pagāšnakt sapnī redzēju, kā lēcu ar izpletni kopā ar Ievu. savukārt pirms divām naktīm sapnī bija nenormāli skaista zaļa gaisma, mēs bijām ūdenī līdz viduklim ar random cilvēkiem un staigājām pa kaut kādu ezeru. un es priecājos, ka man ir statīvs, jo man bija līdzi fotoaparāts, kuram ūdens galīgi nedarīja pāri, un es fotogrāfēju to visu bezgalīgo skaistumu.bail pat skatīties, ko šie sapņi varētu nozīmēt, har har. |
6/16/09 08:01 ambrīnišķīgi, brīnišķīgi, mana pārpūlētā (?) smadzene man šonakt piedāvāja sapni, kurā man fr.valodā ir F, savukārt nelaimīgajā matemātikā - 6 kaut kādā pakāpē, man liekas, septiņpadsmitajā. un vēl es biju izgāzusies vēsturē. lielisks sapnis, ko lai citu sakanu jā, un vēl es aizgulējos, organismam jau zb visu laiku celties kaut kādās nestundās. |
6/10/09 12:53 pmman liekas, pirmo reizi, kaut ko rakstot, ir tik grūti ievērot to reizēm trauslo robežu starp sajūsmināšanos un izsmiešanu. citu humora izjūta ir tik ķēpīgs jautājumsbet vispār es šonakt sapnī redzēju ceļu, beidzot pārmaiņa pēc tiem zirnekļiem un wtf attiecību piņķeriem, kas pēdējos mēnešus mani sapņos moka. laikam jau laiks doties. gan fiziskā, gan garīgā ziņā. |
4/21/09 07:09 pmman šodien ir bijusi viena no jocīgākajām dienām šajā gadsimtā, bet par to mazliet vēlāk, ja saņemšos. anyway, es šonakt sapnī redzēju visādas trakas lietas tādā jocīgā kārtībā, no kurām es maz ko atceros, bet viss sapnis beidzās ar lieliem, krāsainiem zirnekļiem, kas pina tīklus uz manas istabas sienas, un tādu narrator voice, kas tādās film noir labākajās tradīcijās kaut kur fonā paziņoja Observers might be observed, too. un tad es pamodos, lai secinātu, ka mans telefons ir iekritis ūdens krūzē.( un ko nozīmē redzēt zirnekli sapnī ) |
3/5/09 06:04 pmes absolūti nepamanīju, kā pienāca marts. šorīt, kad īsi pirms septiņiem vilku savus gumijniekus, lai ietu ārā no mājas, piefiksēju, ka jau ir pilnīgi gaišs, savādi, kā dienas paiet, neko neredzot. nepiefiksējot to, kas notiek apkārt, kur nu vēl to, kas notiek manī. darāmo darbu skaits ir sasniedzis tādu apjomu, ka jāsāk meklēt Hermiones laikgriezis, lai paspētu kaut daļu no tā visa, galu galā, manī no vecākiem ir mantotas vismuļķīgākās īpašības, tostarp perfekcionisms lietās, kas man ir tiešām svarīgas/interesē. kaut kā vienkārši liekas, ka, ja nevari ļoti labi kaut ko izdarīt, tad nafig to vispār vajag. nav vērts nolaisties zemāk, dažās lietās nav vērts prasīt kaut ko mazāk par maksimālo (un tāpēc man vienmēr ir tik daudz problēmu, pff)bet vispār ir milzīgs pārgurums. pilnīgs izsīkums. es esmu bāla, apmēram 2 nedēļas defoltā negulējusi, un arī tad, kad guļu, nekas labs tur nav (šonakt sapnī redzēju Tolstoja Karš&miers ekranizējumu, bet lol, es to grāmatu neesmu lasījusi), bet man beidzot ir iegaršojies vēl viens šķidrums bez kafijas un vienkārša ūdens - cappy jaunais zemeņu dzēriens ir ļoti labs. un vēl man ir jauna šī brīža mīļākā filma, kamēr puse pasaules jūk prātā Slumdog millionaire dēļ, es vēl šodien sajūsminos par vakar redzēto Tokyo! un vēl man ir mazliet sirsniņtrīce, bet par tādām trauslām lietām es nerunāšu. rakstītam vārdam ir tik milzīgs spēks, after all. |
2/17/09 05:09 pmes nezinu, tas vakar uzņemto aizliegto vieliņu dēļ vai kārtējo reizi pārdozēta kino skatīšanās/domāšanas deva, bet šonakt man bija vājprātīgs sapnis. tātad, Rīgā bija tāds kā karš, darbība notiek mūsdienās, nezinu, kas tie sliktie bija, izskatījās pēc vāciešiem (nu, es nezinu, kāpēc, bet nodomāju, ka tie noteikti ir vācieši, lai arī viņi runāja latviski. whatever, sapņos nav nekādas loģikas), un viņi bija nolēmuši iznīcināt visus rīdziniekus. tas nebija nekas pārāk sarežģīts, viņi vienā naktī iznīcināja gandrīz visus cilvēkus, ēkas un pati pilsēta diez ko necieta, bet nu cilvēki bija beigti. tad nu tiem dažiem desmitiem cilvēku, kam bija paredzēts izdzīvot, bija jāizved visi līķi ārpus pilsētas un jātiek ar viņiem galā. man palaimējās izdzīvot, jo es nakšņoju kaut kur pierīgas mežos (..whatever), bet nu maniem draugiem gan tik veiksmīgi negāja un viņi laikam aizgāja citos medību laukos. un iemesls šim episkajam slaktiņam bija visnotaļ biblisks, es varētu teikt - pilsētu vajadzēja dezinficēt, rīdzinieki to bija pārāk apgānījuši un nebija vairs tiesīgi šeit dzīvot. (velk uz Vecās Derības stāstiem par Dieva dusmām, ne)un ej tu saproti, ko tas viss nozīmē |
11/23/08 01:26 pmman šonakt bija ļoti dramatiski sapņi. pirmajā darbība risinājās kādā latviešu literatūras darbā, kurš vēlāk esot ekranizēts by Gunārs Piesis (baigi jocīgi, es darbojos īstajos notikumos, kas patiesībā esot grāmata un pēc tam filma, pirmo reizi šitāds samudžinājums). es biju pieņemta par kalponi kādā latviešu zemnieku mājā pie jūras, bet jaunajai varai nepatika tas, ka šīs mājas īpašniekiem pieder tik liela zeme, tāpēc viņi atnāca un visus apšāva. par laimi, es nebiju mājas iemītnieku sarakstos, tāpēc mani neviens nepiefiksēja un nemeklēja, un es paslēpos pludmalē, kaut kādos krūmos. pēc kāda brīža, ko pavadīju nomodā, domājot wtf wtf wtf, sekoja otrais sapnis, kurā mēs ar![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small} milkies gājām iepirkties, nez kāpēc mēs bijām iegājušas veikalā Gerkens un partneri, pēc kāda brīža milkies bija pazudusi, un viņas vietā man blakus bija inexorable, bet tad pēkšņi izrādījās, ka lielveikals, kurā mēs iepirkāmies, ir kaut kādas teroristes pārņemts, un mums blakus sāka sprāgt bumbas un kas tik vēl ne. man iešāva vēderā un es pēkšņi biju kļuvusi par Baraku Obamu (wtf kvadrātā), bet tad mums izdevās izbēgt ārā, virszemē bija daudz policijas mašīnu un kaut kāda upe, un es atkal biju kļuvusi par sevi pašu. un tagad es nekādi nevaru saprast, ko, pie velna, šis viss nozīmē. tās nāves mani diez ko neuztrauc, bet kļūt par Baraku Obamu ar sašautu vēderu gan ir jocīgi |
10/20/08 11:43 pmpirms dažām dienām man bija viens no jocīgākajiem sapņiem ever. es nakšņoju atsevišķi no pārējiem un vecāku čemodānā biju aizmirsusi savu zobu birsti, tāpēc sapnī pie manis atnāca Juris Karlsons un pārmetošā balsī man teica Bet zini, Agnes, zobi ir jātīra arī no rīta!tā nu es cēlos sešos un gāju pie brāļa tīrīt zobus - Juri Karlsonu taču nevar neklausīt. |
Powered by Sviesta Ciba