bijām ar Kasparu svētdienas brančā. tā jau viss baigi forši un jauki, branči ļoti mīlīga padarīšana, bet mēs abi esam mazliet loši. viesmīle atnesa manu ēdienu, kas bija karstā čuguna pannā, un vēl piekodināja, ka panna ir ļoti karsta un lai es uzmanos. es pateicu, ka jā, jā, forši, paldies, un momentā pieskāros rokturim, kārtīgi apdedzinot pirkstu. kaspars neticēja, ka es esmu apdedzinājusi pirkstu no roktura, tāpēc arī piebāza roku un arī apdedzinājās. vienvārdsakot, mazliet losīši, jo izrādās, ka neticēšana tam, ka kaut kas ir karsts, ir sastopama arī starp pieaugušiem cilvēkiem, ne tikai bērniem.