atbraucu pie vecākiem, paēdu, ilgi dušojos un izdomāju, ka jāiet prom no tā telemārketinga, man tas nav iekšās - es nevaru uzbāzties cilvēkiem un nepalikt agresīva. no otras puses, riktīgi riebjas visu tik bieži pārtraukt un pamest. kā nošķirt tos gadījumus, kad vienkārši esi quitter un kad ir tie gadījumi, kad skaidri zini, ka šķied savu un citu laiku?

lielie dzīves jautājumi.