un ik pa brīdim ir tā, ka es par kaut ko prātoju un iedomājos, ka fuck, this shit is for real. un by this shit es domāju dzīvi kā tādu, un ar for real es domāju to, ka reizēm pārņem šaubas par to, vai es tiešām esmu 20-something, ja reiz nedaru pusi no tā, ar ko nodarbojas mani vienaudži. un tad es tā padomāju un nospriežu, ka vajadzētu dzīvot mežonīgāk un trakāk, un tad mēs ar Līvu aizejam uz kādu nolaistu bāru, un tad es jūtos labāk.