un tagad es esmu Berlīnē uz piecām dienām, un ir forši un jauki, bet ir arī forši tāpēc, ka pēc nedēļas sākas skola un rutīna, un kaut kādā brīdī es tomēr kļuvu par to garlaicīgo dāmu, kurai vajag stabilitāti un rutīnu, lai varētu saprast lietas.
tā jau notiek, viss pāriet un norimst, es gribu saprast, kas paliek pēc tam, kad viss pāriet un norimst, un tam man vajag rutīnu.

bet šobrīd es savus sāpīgos jautājumus ignorēju, uzlieku mākslīgās kažokādas apkakli un lūpu spīdumu un eju draudzēties. gan jau kādreiz arī es dabūšu savu skaidrību dzīvē.