aņa delovejevna ([info]deloveja_kundze) rakstīja,
@ 2007-05-27 23:14:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Mūzika:CocoRosie - tekno love song

un tad atkal reizēm ir šitā. tu visu ko sadomājies, saceries un izdomā, bet realitātē... uh, tas nekas, ka viss aiziet pilnīgi pa citu kliņķi, bet tas pārsniedz visu to, ko tu biji varējis iedomāties.

šovakar satiku vienu puisi, ar kuru pirms diviem gadiem kopā gājām uz Aglonu. jau toreiz viņš mani pilnīgi aizgrāba ar savu parādīšanos vien - lija lietus, bija baismīgs negaiss, mēs gājām uz Līvāniem un tur, no pilsētas robežas, viņš mums nāca pretī salijušiem matiem un dzeltenā t-kreklā. toreiz ilgi un daudz runājām, stundām un par visu ko. viens no tiem retajiem cilvēkiem, ar kuru man nav bail - un no kura man nav bail. un jau saknē nocirsta doma par kaut kādām attiecībām, absolūti nekā tādā virzienā, un tas ir tik viegli, tik patīkami.

lieliskākie Vasarassvētki manā mūžā. tik tiešām.



(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]deloveja_kundze
2007-05-27 23:28 (saite)
(KJIP) SONETS

Kad vārdu vai smaidu, vai skatu man rādi,
Tad opija strāva sāk cauršaut man ādu,
Tev klusajā balsī es gribētu nirt…
Par vienīgo glāstu es varētu mirt!
Tavs skatiens man garām tik paskrējis rāmi,
Un just kaut ko spēj tikai tie trīssimt grami,
Kas lauzties kā nāv’nieks sāk krūškurvim cauri,
Un pleci sāk trīcēt, uz sirds paliek jautri…
Kā zibspuldze mani aklu tu dari –
Es slīkšu, ja pavēlēt noslīkt man vari!
Un redzu es citādāk, nekā pirms tam…
Un dzīvi, un nāvi mēs tā aizmirstam…

Mēs varētu kopā zagt diennaktis laikam!
Bet ļauj tikai pieskarties tavējam vaigam…

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?