es parasti daudz ko pierakstu tāpēc, ka gribu atcerēties. (un tā taču ir visiem, vismaz lielākoties) bet pēdējā laikā ir tā, ka es laikam daudz ko nemaz nevēlos atcerēties no šī brīža. ir tik daudz kas iesākts un nepabeigts, ka par to runāt nav vērts, citādāk vēl viss aiziet greizi, skola mazliet liek jukt prātā, bet tas ir normāli, ir ļoti jaukas vakariņas un vispār vakari, piemēram, šodien bijām vakariņās pie kolātes un viņas gangstera, kas bija patīkami, bet viss pārējais liekas kā garš, nepārtraukts brauciens pārbāztā autobusā. kaut kas notiek, kaut kas parādās, bet nekas nav pietiekami ievērības cienīgs.

ir pienācis brīdis, tiesa, kad, kā katru gadu, gribas iztīrīt visu mitekli un izmest ārā daudz liekā. vēl viens punkts to do sarakstā nākamajai nedēļai.