braucot mājās no tiem dažiem aliem, starp teātra muzeju un mājām novēroju īpatnēju tendenci: uz katra stūra stāvēja pa kādam vīrietim, kurš vienkārši kaut ko gaidīja. pirmie divi likās diezgan creepy, pēc tam jau vienkārši jocīgi. un pat tā dāma mājiņā pie dzelzceļa pārbrauktuves sēdēja ārā un kaut ko gaidīja, lai gan viņas taču vienmēr tusējas iekšā, it sevišķi naktīs. vienvārdsakot - āgenskaln, wtf.