tales and songs from these days
Ja man būtu jāapraksta ''dvēseles tuksnesis'', es stāstītu to, kā tagad jūtos. morālās paģiras no vakardienas, kurām nav nekāda sakara ar realitāti, iesāktais ''Cīņas klubs'' un tā radītais vājprāts, pārdozēti Pienvedēja piedzīvojumi un nesaprotamā veidā pazaudēta mīļākā cepure. pēc nedēļas esot Ziemassvētki, bet mana Ziemassvētku sajūta izzuda līdz ar sarkan-zil-zaļo lampiņu parādīšanos. tās vienmēr manā galvā atstājušas vienu vienīgu vārdu. ''Lēti.'' Ilgi Drogās stāvēju pie šampūnu nodaļas, it kā no nopirktā šampūna būs atkarīgs manu bērnu skaits un viņu veselība. Love is suicide, bet es gribu virpuļot un smiedamās celties debesīs ar rōzā balonu. gaidu lietu, kas manu šībrīža tuksnesi pārvērstu. piektdienas vakarā braucu autobusā. ilgi ilgi. un apātiski skatījos uz spilgti sarkanajiem cipariem, kas atspīdumā logā veidoja pavisam citu skaitli. viltus laiks. jeb optika, dārgie, optika.


Paskaties zvaigznēs, un tu būsi pazudis. [Čaks Palanjuks, ''Cīņas klubs''.]