aņa delovejevna ([info]deloveja_kundze) rakstīja,
@ 2007-02-21 21:06:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Mūzika:nick cave - we came along this road

i've never thought this life is possible
imagine, ģimene - dēls, mamma un vecmamma - visu šo ziemu dzīvo dārza mājiņā, kas ir 2x3 m izmērā, bez krāsns, jo to vienkārši nevar ielikt tur iekšā, viss sadegs, bez elektrības, bez nekā. viņiem ir tikai un vienīgi dažas sienas, jumts un sveces, ar kurām viņi mēģina sasildīt telpu. 21. gadsimta sākumā jaunajā lielpilsētā, pilsētā, kas iedvesmo, pilsētā, kas attīstās ar katru dienu arvien vairāk, kādā nomalē dzīvo ģimene, kura savus dažus metrus silda ar sveču un petrolejas palīdzību, jo viņus brutāli apkrāpa un izmeta uz ielas.

pats trakākais, ka nevar jau palīdzēt. gribas, bet nevar. nu nevar vienkārši uzņemt savā mājā svešu ģimeni, bet pēc ziemas beigām pateikt atā sveiki uzredzēšanos, ārā ir silts, ejiet prom.



(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]deloveja_kundze
2007-02-23 12:21 (saite)
varbūt es neesmu īpaši daudz ceļojusi vai kā, bet man tomēr visas pilsētas vairāk vai mazāk liekas vienādas. pēc viena parauga. un nekādu maģisko pilsētas elpu es nejūtu.

Elsbergs vienā dzejolī rakstīja, ka tik daudz nāves šoziem ir gaisā... jā.

katru dienu ir jāatgādina sev, to ir tik viegli aizmirst, ka nu nav tas siltums un četras sienas man apkārt pašsaprotamas. jāatgādina, ka tas ir kā avanss.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?