i've never thought this life is possible
imagine, ģimene - dēls, mamma un vecmamma - visu šo ziemu dzīvo dārza mājiņā, kas ir 2x3 m izmērā, bez krāsns, jo to vienkārši nevar ielikt tur iekšā, viss sadegs, bez elektrības, bez nekā. viņiem ir tikai un vienīgi dažas sienas, jumts un sveces, ar kurām viņi mēģina sasildīt telpu. 21. gadsimta sākumā jaunajā lielpilsētā, pilsētā, kas iedvesmo, pilsētā, kas attīstās ar katru dienu arvien vairāk, kādā nomalē dzīvo ģimene, kura savus dažus metrus silda ar sveču un petrolejas palīdzību, jo viņus brutāli apkrāpa un izmeta uz ielas.

pats trakākais, ka nevar jau palīdzēt. gribas, bet nevar. nu nevar vienkārši uzņemt savā mājā svešu ģimeni, bet pēc ziemas beigām pateikt atā sveiki uzredzēšanos, ārā ir silts, ejiet prom.