nezinu. man liekas, ka rīgai vēl tālu līdz iedvesmas pilsētai.
dažas izmaiņas tās seju vēl vairāk sakropļo.

un tās mazās dzīvītes..daudz kur apslēptas. var pastaigāt pa maskačku un smelties depresiju, apokalipsi un iepazīt pasaules īsto seju..

dažas attīstītās pilsētas mani smacē un garlaiko. tā bija austrijas un šveices sterilajās mazpilsētās, kur viss tik kārtīgi, cilvēki nelikās dzīvi, viņu prieks tik mākslīgs, uzpostās pilsētainavas tādas pašas, lai gan tur nebija ne klaidoņu, ne nabago, tik un tā...tāpēc, ka nav tādu cilvēku, kas nepazīst sāpes, ja viņi nepazīst, tad dvēseles mirst...

un nav nekāds brīnums, ka fotogrāfi patveras nomalēs un bildē pilsētas savādās vietas, pašus briesmīgākos skatus, lai mūs būtu par ko padomāt, ne jau lai šausminātos, latvijā trūkst sociālo darbinieku.. tā nu tas ir.