tas, kurš teica, ka lietām ar sirsniņu nevar uzlikt praktisku vērtību, absolūti kļūdījās. piemēram, ļoti daudz kas no tā, kas man ļoti ļoti ļoti patīk, ir 12.1 GB kastītē ar nosaukumu ''ljotiljoti'' un 12 filmām iekšā. vispār nesen ar draudziņu sākām pārskatīt visādas filmas, ko es jau kādreiz biju redzējusi, bet viņš nē, piemēram, Everything is Illuminated un I (heart) Huckabees, un sasodīts, kā izrādās, teju viss, ko es kādreiz esmu redzējusi, mani ir kaut kādā mērā ietekmējis. vakar kursabiedrs teica, ka postmodernisma esejai par case study es varētu paņemt pati savu prātu, jo tur ir viss - džastins bībers, vampīri, i can haz cheesburger un markess, dilans un keruaks, un visam pa virsu scrubs ar saviem jokiem, un sasodīts. un nē, es tagad nelepojos ar to, cik nenormāli daudzpusīga/satriecoši aizraujoša esmu (khe he), es vienkārši nebeidzu brīnīties, kur manā spriešanā beidzas lielais popkultūras un visu interneta aizguvumu slānis un sākos es pati. mūžīgais jautājums par to sīpolu un dvēseli, vai ne.

lai nu kā, laiks prezentācijai (par tiem pašiem vampīriem, es jums vēlāk izstāstīšu, kāpēc man vampīri tik ļoti patīk) un trīs esejām.