savā prezentācijā par to pašu Bodrijāru, par kuru maļos jau vairākas dienas, atsaukšos uz Magritu un Hariju Poteru. cik ļoti postmoderniski, khe khe.
un vispār, mēs esam kaut kāds jocīgs laiks. post-modernisms, post-roks, post-everything. reizēm gan viņi nosauc kaut ko par neo-, piemēram, neo film noir, bet tas jau tas pats post- vien ir. riebjas to atkārtot, bet jā, viss ir mūžīga atkārtošanās.