nolikos pēcpusdienas snaudā un piedzīvoju vienu no jocīgākajiem sapņiem, kāds jebkad bijis. vienvārdsakot, kaut kāda liela kino festivāla noslēgums Jūrmalā kādā koncertzālē, es ierados trīs stundas pirms oficiālā sākuma un ieņēmu vietu, vienkārši noliekot maisiņu, un tad gāju pie mistiskas meitenes uz kaut kādu daudzdzīvokļu māju, kur teju nokavēju galveno pasākumu, jo biju aizņemta ar staigāšanu pa jumtu un ēšanu, turklāt ārā bija sniegs. tad man
nistagms atsūtīja īsziņu, ka es tā esmu mainījusies, un tad es skrēju atpakaļ pa to lielo sniegu uz noslēguma ceremoniju, jo tur bija jābūt Džordžam Klūnijam, turklāt viņš sēdētu tikai 3 metrus no manis.
laikam tomēr jāsavācas. jāiet uz veikalu pēc kartupeļiem, jāsataisa kartupeļu pankūkas, jo vakariņot nāks franču meitene, un vēlāk jāiet uz koncertiņu. un rīt atkal lekcijas - viņi izmanto mūsu brīvo dienu, lai tur sabāztu visādas ārpusklases aktivitātes, kā vieslekcijas un muzeju apmeklējumi, un otrdienās tiešām vienmēr līst. tāpat arī piektdienās, manuprāt, tieši tāpēc, ka mums šajās dienās ir loģika.