es tiešām esmu harmoniska būtne, jo, kā izrādās, ja es apguļos perpendikulāri laivā, uz abām laivas pusēm ir vienāds svars un viss ir līdzsvarā. cita starpā es tiku pie jauna raksturojuma (es izskatoties pēc mirušas slaucējas), un man beidzot pielēca, ka bāc, es taču esmu caurcaurēm pilsētniece, un ko tur daudz, atpūta brīvdabā ne vienmēr ir my cup of tea.

mati joprojām smaržo pēc ugunskura, rokās ir patīkami smeldzošs nogurums, un man nez kāpēc ienāca prātā, ka šodiena ir ideāli piemērota, lai noskatītos Godāra Breathless.