es izberzu visu māju, izmazgāju teju visas drēbes, visādas no skapja dziļumiem izraktas kleitas ieskaitot, no visas sirds centos pāraudzināt kaķi, kas man diemžēl neizdevās, vēl es atklāju jaunu omletes veidu un kārtīgi izstaigājos pa rajonu ar Ievu un suni. un man tik ļoti patīk tas nogurums, kas ir pēc tik fiziski aktīvām dienām. nekādu tumšu, nomācošu domu, vien tāds rāms plūdums un grūtības nostāvēt kājās ilgāk par piecām minūtēm.
man joprojām reizēm liekas, ka būt mājsaimniecei ir mans truest aicinājums.