Pagāja gadi gandrīz bez sūdzībām. Tad kādu dienu sajutu sāpes cirksnī. Sākumā tās bija vājas, bet pakāpeniski kļuva traucējošas. Apmeklēju daudzus urologus, bet neviens neko neatrada. Vairāki izrakstīja medikamentus. Kāds medikaments, uriseds, bija ar redzamu blakus iedarbību, jo nokrāsoja urīnu zilu. Tas nebija gaiši zils kā debesis skaistā vasaras dienā. Tintes zils. Reiz, kad stāvēju pie viena no nenorobežotajiem pisuāriem futbola stadiona tualetē, jutu, ka blakus stāvošais vīrietis, žokli atkāris, blenž uz mani. Tāda iespēja rodas tikai reizi mūžā. Aizstaisīju rāvējslēdzi, izvilku šķiltavas un robota balsī tajās ierunāju: - Gardaks ziņo. Zemes kolonizācija pabeigta. Atgriežos bāzes kuģī.

(Džīns Veingartens - Hipohondriķa ceļvedis dzīvē. Un nāvē.)