man liekas, visu laiku drausmīgākā filma būtu tāda, kurā tu esi mūžīgi iesprūdis darbdienas pirmajās stundās starp saldo miegu dažas minūtes pirms modinātāja un pēc-pirmās lekcijas 2,5 stundu pārtraukumu. psc, vienvārdsakot, tāpēc mēs ar franču meitenes franču bojfrendu iesim eksplorēt spokpilsētas grāmatnīcu. mans mīļākais dzēriens tagad ir karsta šokolāde, no rīta ārā uz zemes bija kaut kāda balta figņa (snow wannabe), un māmiņa man gādīgi svētdien lika paņemt līdzi cepuri, ko es šobrīd ļoti, ļoti novērtēju.

rudens, mļe. un labi, ka mēs tomēr dzīvojam daudzas kopā - vismaz kaut kāds siltums telpā tiek uzturēts.