gramatikā biju izdomājusi, cik skaisti iešu gulēt pēc lekcijas beigām, un še tev, protams, sāku tusēties ar ievām, bīdām sapņu pilis par visādiem ceļojumiem un vietām, kuras vēl šogad būsim. es nezinu par tālāku nākotni, bet ceturtdien pilnīgi noteikti braucu mājās. tik savādi, kā pamazām visi kojas sāk saukt par mājām, way to go, huh. nopirku etno tēju, no kuras šausmīgi sāp vēders, un katru vakaru miegu ciet ar domām, ka nākamo dienu nodzīvošu labāk. visu darīt pēdējā brīdī ir dzīvesstils, kas kaut kad vēršas pret tevi pašu, mēneša veiksmīgākā koelju cienīgā atziņa no manas puses. visi, kas nāk pie mums, saka, ka mēs smirdam pēc zobārstiem, un man ir labas mūzikas apnikums, tāpēc es klausos beyonce, backstreet boys un dr.alban.

(un amst. 12. oktobrī izziņos uzņemšanas noteikumus, es tik ļoti tur gribu tikt iekšā, ka baidos no tā, ka netikšu, un tāpēc vispār nezinu, vai saņemšos mēģināt. lolfail.)