un pēkšņi ir tik auksts, tik nemīlīgs laiks, un naktī ir jau auksti gulēt pie atvērta loga, un.. nu jā, nekad vairs nebraukšu uz dienvidiem augustā, tā atgriešanās mūžīgā rudens zemē tad ir daudz sāpīgāka.

vecāki pa to laiku pabeiguši piebūvi, ielikuši tvaika duškabīni (tas vispār ir lol, ja), kurai tomēr nestrādā radio, un brālis ar Allu jau visādus podus šeit sataisījuši. nothing ever changes, un es esmu pietiekami sevi iepazinusi, lai saprastu, ka vēlreiz sev solīt, ka pēc pārcelšanās viss būs citādāk, nav vērts. it simply doesn't work on me.