viss sākās ar to, ka kaut kad nedēļas sākumā man uznāca kārtējā histērija, un mamma mani sūtīja nedēļas nogalē meklēt garīgumu. domāts - darīts, un kur tad nu kārtīgs latvietis brauks meklēt garīgumu, ja ne uz Aglonu. vakar ap pusdienlaiku ar milkies sākām stopēt tajā virzienā, diezgan ātri pat tur nokļuvām, un tad sākās extreme wtf survival battle, jo, protams, sāka līt, alus izrādījās negaršīgs, odu bija bezgala daudz un well, izrādās, ka telts no Depo laiž cauri ūdeni. izrāpšanās no guļammaisa un telts sabāšana maisiņā no rīta prasīja milzīgu gribasspēku. zaudējumus varēs aprēķināt no rīta balss zuduma un temperatūras mērvienībās, bet nu so far izskatās, ka ir tikai uzpampušas kājas, kodumi, salijusi telts un atziņa, ka well, daba par mums ņirgājas. te tev nu bija, braucu meklēt garīgumu, atradu odus, krīzi (jo nevienam Latgalē vairs nav sirds krūtīs) un gliemežus, kuri pa telts virsu nāk draudzēties.

kad zvanīju vecākiem, lai paziņotu, ka esmu siltumā, sausumā un drošībā, tētis prasīja kas, tevi apcietināja policija? un es nenormāli smiešos, ja man otrdienas frval eksāmenā kā iesildīšanās jautājumu uzdos un ko jūs darījāt nedēļas nogalē?