aņa delovejevna ([info]deloveja_kundze) rakstīja,
@ 2009-06-13 23:18:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Entry tags:ceļā

viss sākās ar to, ka kaut kad nedēļas sākumā man uznāca kārtējā histērija, un mamma mani sūtīja nedēļas nogalē meklēt garīgumu. domāts - darīts, un kur tad nu kārtīgs latvietis brauks meklēt garīgumu, ja ne uz Aglonu. vakar ap pusdienlaiku ar milkies sākām stopēt tajā virzienā, diezgan ātri pat tur nokļuvām, un tad sākās extreme wtf survival battle, jo, protams, sāka līt, alus izrādījās negaršīgs, odu bija bezgala daudz un well, izrādās, ka telts no Depo laiž cauri ūdeni. izrāpšanās no guļammaisa un telts sabāšana maisiņā no rīta prasīja milzīgu gribasspēku. zaudējumus varēs aprēķināt no rīta balss zuduma un temperatūras mērvienībās, bet nu so far izskatās, ka ir tikai uzpampušas kājas, kodumi, salijusi telts un atziņa, ka well, daba par mums ņirgājas. te tev nu bija, braucu meklēt garīgumu, atradu odus, krīzi (jo nevienam Latgalē vairs nav sirds krūtīs) un gliemežus, kuri pa telts virsu nāk draudzēties.

kad zvanīju vecākiem, lai paziņotu, ka esmu siltumā, sausumā un drošībā, tētis prasīja kas, tevi apcietināja policija? un es nenormāli smiešos, ja man otrdienas frval eksāmenā kā iesildīšanās jautājumu uzdos un ko jūs darījāt nedēļas nogalē?



(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]antonija
2009-06-14 18:34 (saite)
un AVATAR:""Vietai principā nav nozīmes, visu izšķir uztvere un interpretācija - tas, ko dara mūsu smadzenes. Man kādreiz baigi vajadzēja uz mežiem, un man joprojām tie baigi patīk, bet vairs nav nepieciešams. Arī pilsēta ir mežs, tikai apbūvēts ar cilvēku kņadu un domām, taču mežs joprojām izpaužas, un tā ritms ir katrā cilvēkā, nejaušā zāles stiebriņā uz balkona, betonā un mājas stūrī. Un galu galā realitāte ir enerģija un mūžība, subatomārā līmenī nav atšķirības starp koku vai betonu - viss ir liels un viss ir lielisks, fantastisks.

Ar to ir tāpat kā ar svētceļniekiem, kuriem noteikti vajag doties uz kaut kādu svētvietu, lai būtu tuvāk savam dievam. Bet tas ir baigais absurds! Dievs ir visur, tāpat kā mežs ir visur, tāpat kā mīlestība ir visur, tāpat kā enerģija ir viss. Un jo nabadzīgāk tiem, kas to nepamana.

Ja ieskaties, pa ielām un visam cauri traucas milzīgi, pulsējošas zilas enerģijas viļņi, asfaltā peld zivis, pār trotuāriem vijas vīnstīgas un lēkā savādi zvēri un zvaigžņu un lampu gaismu pārspēj daudzkrāsainās pūķu ugunīgās elpas debesīs - kā uguņošana! Un tas viss ir reāli, tik pat reāli, kā Tu un es."

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?