jau otro gadu pēc kārtas es muzeju nakti pavadu, aplīmējot cilvēkus kino muzejā, jo, manuprāt, tas ir labākais, ko šajā naktī var darīt. muzeji tik un tā ir pārpildīti ar iereibušiem cilvēkiem, kas par visām varītēm meklē ciešu fizisku kontaktu ar svešiniekiem, bet kaut kā negribas palaist garām šo Latvijas un it īpaši Rīgas gada notikumu, tāpēc kaut ko gribas darīt, un tad nu cilvēku aplīmēšana ir visnotaļ labs risinājums. (pēc tam gan ir grūti pārstāt skatīties tikai uz cilvēku krūtīm, lol) un tagad skatīšos scrubs 4. sezonu, jo beidzot tas ir jāsāk darīt, un pat nemēģināšu lauzt šīs nedēļas laikā radušos tradīciju neiet gulēt īpaši ātrāk par trijiem. vienīgi tās muguras sāpes mani uztrauc, varbūt tiešām būs beidzot jāmaina matracis.

p.s. šovakar redzēju/satiku 5 licejistus, neskaitot Līvu. psc, licejs tiešām ir visur, un nē, ar iepriekšējiem skolas biedriem tā nekad nebija.