šodien ir tieši proporcionāli tik viegli, cik vakar vakarā bija draņķīgi. mūžīgie pacēlumi un pagrimumi, laiks pierast.

pavasarīgas dienas bez skolas ir labākais, kas var skolas gados notikt. diez, vai vispār kaut kad vēlāk var izjust brīvību tik spēcīgi kā skolas gados, kad atļaujies nobastot tāpat vien? es nedomāju vidusskolu, tur jau visiem ir vairāk vai mazāk vienalga, bet tieši pamatskolā bastošana ir milzīga uzdrošināšanās un bez maz vai sinonīms brīvībai.