nevaru saņemties sākt kaut ko darīt skolas sakarā, toties izdomāju mazliet paskatīties Eternal sunshine of the spotless mind, liekas, 7. reizi, ja mani atmiņa neviļ.
un šīs filmas sākums ir viens no labākajiem filmu sākumiem ever. milzīgā vientulības sajūta un tā mūzika fonā, izcili.

bāāc, Gondrī nedrīkst pats rakstīt scenārijus, tad viņš aiziet citiem nesaprotamos murdziņos, bet, sadarbojoties ar ģeniāliem scenāristiem, viņš rada ģeniālus darbus. nu un ja pavisam godīgi, Kaufmans arī ir iemesls, kāpēc es tik ļoti esmu aizrāvusies ar domu par scenāristiem. es nezinu, kā viņam sanāca ar tās neizrunājamās filmas režisēšanu, bet viņa scenāriji ir kaut kas.. fascinējošs.