ko var piedzīvot meitene, kura divos naktī viena pati gaida taksometru Rīgas centrā?

- aicinājumu kāpt mašīnā pie veca krieva, kurš vārdu nē saprot tikai pēc 3. atkārtošanas reizes, kas papildināta ar aktīviem žestiem
- garāmgājēja piezīmi ar tekstu meitenīt, nekāda transporta vairs nebūs (krievu valodā, protams)
- monodrāmu pa telefonu jaunas, blondas sievietes izpildījumā, kas beidzās ar vārdiem es tevi ienīstu! un ilgu šņukstēšanu pēc tam
- un, galu galā, arī sajūta, ka tev vairs nav kāju pirkstu, ir diezgan interesants piedzīvojums.

vienīgais iemesls, kāpēc es paliku mājās šajā nedēļas nogalē, nevis braucu uz Baltrišķiem, ir rītdienas franču valodas darbs un absurdā doma, ka es taču varētu tam pagatavoties. un tagad, protams, pašpārmetumu jūra, ka es uz turieni neaizbraucu, tādā aukstumā Baltrišķos ir fantastiski. neiedomājams klusums, mājīgums, un cilvēki tur tiešām kļūst labāki. vismaz es pati noteikti.

un katru vakaru īsi pirms iemigšanas manu prātu pārņem bailes un doma that's it, tonight i'm gonna die.