laikam jau ar mani un spēju līdzi just nav tik traki, šovakar skatītā La passion de Jeanne d'Arc mani absolūti satrieca, atstāja bez vārdiem un saraudināja. vienvārdsakot, iespaidīgi
(bet sieviete blakus krēslā gan pamanījās aizmigt un Kulakova&Co muzikālā pavadījuma klusākajos brīžos viņas krākšana pieskandināja visu tuvāko apkārtni)

bet vispār es braucu uz Pēterburgu (prieka spiedziens šeit), tāpēc man steidzīgi jāmaina pase, tēvs šodien teica, lai es pacenšos fotogrāfijā izskatīties labi, bet man ir diezgan vienalga, jo izskatīties sliktāk kā šīs pases fotogrāfijā es, liekas, nemaz nevarētu. (man bija 13 gadi, kad biju pārliecināta, ka manas acis ir pārāk mazas, tāpēc tās noteikti ir jāpaspilgtina ar krietnu devu melna acu zīmuļa. it kā ar dramatiskajām acīm nebūtu gana, man tajā dienā bija netīri mati, turklāt izskatās, ka man ir ūsas. beat that, yo)

un visas peļķes manā ielā ir pārklājušas ledus kārta. lielie svētki ziemelim, tā gan