vakara noslēgumā bijām Ezītī ar Īvi, tur viens džeks ļoti skaļi pa pusi bāra stāstīja par to, ka, kādas šausmas, viņa ļoti skaistais, pievilcīgais un muskuļainais draugs, kuram viss ir kārtībā, ir kopā ar sievieti, kura ir resna. (un tad viņš visnotaļ ilgi izmantoja dažādus vārdus, lai aprakstītu to, cik resna viņa ir, es jau biju aizmirsusi, cik dažādos veidos to var pateikt.)

kad radās iespēja, es viņam lūkoju pateikt, ka klau, vecīt, ja vienīgais komentārs no tavas puses par tava drauga izvēlēto draudzeni ir tas, ka *tev* ir problēma ar to viņas svaru, tu neesi īsti labs draugs. es īsti nezinu, ko es viņam pateicu, ha, jo dusmas bija diezgan lielas, viņš mēģināja izlocīties, ka ''es nezinu, par ko tu runā'' un ''tu mani ar kādu jauc'', jo, well, ir taču neiespējami, ka kāds cits dzird to, kā tu skaļi runā sūdu par sava drauga draudzenes izskatu.