aņa delovejevna ([info]deloveja_kundze) rakstīja,
@ 2017-12-11 22:01:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Entry tags:darbs

saistībā ar 2018. gadu apņemos rūpēties par to, lai šādi vakari, kad no darba aizeju pēc 22iem (un vēl tā visu nepabeigusi) ir nevis ikdienišķa parādība, bet reti un ekstrēmi gadījumi.


(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]pinjons
2017-12-12 08:54 (saite)
Lai nu ko, bet šādas apņemšanās noteikti vajag īstenot. Citādi tā nav dzīve.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]deloveja_kundze
2017-12-12 09:22 (saite)
jā, esmu pamanījusi, hah. bet - periodiski tā ir interesanti, ja tā kļūst par ikdienu, ne pārāk.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]pinjons
2017-12-12 11:20 (saite)
Man kas tāds savlaik bija ikdiena. Pietiekami ilgu laiku, lai saprastu ka tā vairs nevēlos - nemaz nerunājot par sevis dedzināšanu, ilgākā laikā ievērojami krītas arī darba produktivitāte, līdz saproti, ka savās padsmit stundās tu neizdari daudz vairāk, nekā agrāk būtu izdarījis normālā darba laikā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?