Amsterdama šoreiz liek man justies kā Džonam Travoltam tajā gifā, kur viņš ir apmaldījies. tā sajūta, ka es *zinu* šo vietu, bet vienlaikus - nav ne jausmas, kur atrodos. bet tā sajūta kaut kur dziļi, dziļi iekšā, ka I should know this.

citās ziņās - ļoti priecīga. diezgan aizņemtas divas dienas Amst., proti - šorīt mēs ar Mat. vienkārši sēžam viņa dzīvoklī un dziedam līdz kaut kādam radio skonto, bet vispār jāiet uz muzejiem vai vismaz nopirkt jaunu somu. un vakar man mat. iedeva savu visbiezāko, vissmagāko segu, un es gulēju kādas 11 stundas no vietas, un tas liekas tieši tā, kā tam ir jābūt - šīs senās draudzības, ko mēs tomēr esam saglabājuši cauri laikiem, ir kā tāda liela, bieza sega, kurā ieritināties.
jeb, citiem vārdiem sakot, daudz domāju par to, ko lasīju kaut kur - ka 7 gadu laikā tava dzīve parasti nomainās tik pamatīgi, ka ir tikai dažas lietas, ka paliek nemainīgas, un daži cilvēki, kas nemainās. un es esmu reāli priecīga, ka mēs tagad ieejam otrajā fāzē, ja tā var teikt. otrais draudzības cikls, ha, zero waste policy un tamlīdzīgi. kaut kas ļoti silts tajā visā.