kaut kā ziņas par to, ka varbūt mums beidzot būs skaists, laikmetīgs cirks pilsētas centrā, jau ļoti iepriecināja. joprojām atceros to, kā 2007. gadā aizgājām uz Andrejsalu, kur bija kāda franču laikmetīgā cirka izrāde, un es biju pārsteigta, kad izrādījās - cirks var būt kaut kas ļoti skaists un patīkams, nevis tikai drausmīga smaka un lāči, kuri brauc ar riteni, un lauvas, kas lec cauri uguns apļiem.

un otrkārt, šorīt iemēģināju kafiju tajā jaunajā tuneļa vietā Save my day, ļ. patika. beidzot pie darba arī laba kafijas vieta, kas nav kaut kāda ārzemju ķēde. un vēl man ļoti patika tas, ka es klausījos austiņās Frank Ocean, un tad, kad piestāju pie viņu lodziņa, izņēmu austiņas ārā un dzirdēju, ka SMD arī klausās frank ocean. ļoti sapriecājos par šo sakritību.

bet citās ziņās atkal izbesījos par to, ka nabaga kara veterāniem neļauj darīt savas lietas un vēsturei pielikt punktu 20. gadsimta lielākajai traumai, bet visādi lokāli un mazāk lokāli tirliņi turpina bakstīt, plēst un uzplēst vecās rētas, vietā radot jaunas.