no vienas puses, ik pa brīdim izlaužas tāds dzīvi apliecinošs prieks, ka liekas - laiks iet ārā, laiks ņemt termosus un iet garās pastaigās, laiks vienkārši būt. un tad ik pa brīdim pārņem tāds nogurums, ko 5 min laikā atceļu visus plānus, kas nav sporta zāle (un arī tikai tāpēc, ka sporta zāle nu ir 3 min attālumā, tāpat kā krogs), un vienkārši ieslēdzos dzīvoklī dzert vīnu un turpināt blenzt datora ekrānā.
nevienmērīgs pavasaris.