joprojām tāds viegls apjukums un juceklis galvā, bet tas laikam ir vairāk nekā saprotami - ceļot laikā un telpā ir ļoti jocīgi. laikam tāda migliņa galvā vēl jāpārdzīvo.

vakar piedzīvoju savu lielāko apjukuma brīdi, kad klāju palagu un kaut kā iemaucu pa sienu ar savu pirkstu. beidzās ar to, ka īkšķis ilgi asiņoja un nags šodien sāp, un es nesaprotu, kādā kosmosā ir jābūt, lai tā iesistu pa sienu. bet laikam šāds kosmoss vēl būs kādu brīdi.