dažādi
nebūšu oriģināla, gribu atpakaļ vasaru. vai, vēl labāk, lai ātrāk pienāk nākamā.
tētis sāka spiest sulu, tas uzreiz atgādināja vasaras dienas (un nedienas, protams), kad viņš kādos 9os no rīta mēdza ienākt manā istabā ar vārdiem klau, es te izspiedu sulu un nolika man pie matrača glāzi.

ai, un vēl lai kurā virzienā arī vērstu savas domas, idejas or whatever else, visur atduros pret pašas domu, ka es taču esmu tikai 17gadīga ideāliste. manī nav tās pusaudziskās c'mon, esmu jau pieaugusi, es taču ZINU, ko daru sajūtas. ar katru dienu, ar katru domu sajūtos arvien mazāka.

jā, nu teorētiķe no manis sanāks lieliska. that's for sure.