esmu sapratusi, ka vislabākā pieeja darbam ir tāda, ka tu prokrastinē tik ilgi, ka jau sāc sevi ienīst, un tad no pilna spēka ķeries klāt darbam, lai tiktu vaļā no pašnaida.

tiesa, ''prokrastinācija'' šeit ir nepareizi lietots vārds, jo prokrastinēt nozīmē kaut ko darīt, ne. nu, tur skatīties arrested development, gatavot ēst, mazgāt plīti etc. laikā, kad esmu mājās un nerakstu, un nelasu, es pamatā blenžu sienā, ārā pa logu vai uz kaķīšiem, kas sagūluši uz palodzes. bet es pat nevīžoju paspēlēties ar kaķīšiem, kas sagūluši uz palodzes.

šī ir ļoti īpatnēja, ne pārāk patīkama, taču visnotaļ iedarbīga taktika.