aņa delovejevna ([info]deloveja_kundze) rakstīja,
@ 2016-01-26 11:11:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
tikko metu ārā aploksni, kurā man tika atsūtīta viena grāmata maģ darbam. skatījos uz savu adresi tik ilgi, līdz padevos savai paranojai un aizkrāsoju ciet ar melnu marķieri līnijas, kur rakstīts mans vārds un mana adrese.

sāk izskatīties, ka nākotne, kurā es guļu, ietinusies folija kostīmā, nemaz nav tik nereāla.

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]glam_our
2016-01-26 13:15 (saite)
aij, tas taču ir normāli, man māte jau bērnībā mācīja to darīt, it kā nevaru izdomāt nevienu īsti racionālu pamatojumu, varbūt tipa lai sētniekam/vdk aģentam te kaut kas neiekristu acīs. Bet iznīcināt personīgas lietas šķiet kaut kā saprātīgi. Visgrūtāk ir ar plānotājiem, nekad negribētu, lai kāds tur skatās un lasa, pat ja tas ir pagalma bomzis, bet viņu tā ņemt un saplēst vai aizkrāsot arī sarežģīti.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]deloveja_kundze
2016-01-26 13:29 (saite)
sētnieks - vdk aģents! perfekti, explains a lot.

man arī likās, ka tas ir normāli, bet pēdējā laikā esmu novērojusi visādas lietas. vismaz es savos darba apvāršņos esmu vienīgā, kura intensīvi saplēš papīrus vai aizkrāso adreses.

bet kā ar plānotāju sadedzināšanu?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]glam_our
2016-01-26 14:46 (saite)
man īsti neviens nekur neko nededzina, tad jātaupa jāņu ugunskuram, ātrāk īsta liesma var arī netrāpīties

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?