ir kaut kādi pāris brīži, kad jūtu, ka jā, citur nodzīvotais laiks un pieredze ir mainījusi manu uzvedību. viens ir, piemēram, tas, ka vairs tiešām neliekas ok paiet garām uz ielas cilvēkiem, kuriem acīmredzami kaut kas kaiš, bet pavisam kas cits ir mana uzvedība veikalos, uz ielām un uz riteņa, proti, es visu laiku dejoju un/vai izliekos, ka esmu popielā. tā, piemēram, šodien gāju pa savām Vecrīgas ielām, savā nodabā ļoti dramatiski dziedāju līdzi popielas stilā Florence + the machine, un šausmīgi samulsu, kad saskrējos ar kādu kungu uz ielas. reiz mums savukārt nepārdeva alkoholu veikalā, jo es dejoju pie kases un nevienai nebija dokumentu līdzi. un, protams, tā mūžīgā dejošana, braucot ar riteni.

tādos brīžos es atceros, ka jā, bija laiks, kad dzīvoju valstī, kur narkotikas bija daudz pieejamākas un cilvēki kaut kādu iemeslu dēļ arī bija daudz atvērtāki.