nu labi, neturēšu sveci zem pūra, tā teikt.

noskatījos beidzot Purva bridēju, uh un ah. varbūt beidzot sākšu pārvarēt savu snobismu pret latviešu literatūru un latviešu kino, Blaumaņa noveles patiesībā teju vienmēr sirdi plēš pušu. spēcīgs cilvēku portretējums, dramatisms un lieliska cilvēku rīcības prognozēšanas spēja. precīzi.

un pati vēl atceros Pūcīti, tētis kādreiz ar viņu mēdza šņabi dzert kopā. gājām pie viņa Āgenskalna tirgū bulciņas pirkt, viņa atraitne tur joprojām tirgojas. tik tiešām, jaunībā viņš bija smuks pēc vella.