aņa delovejevna ([info]deloveja_kundze) rakstīja,
@ 2007-08-15 23:02:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Garastāvoklis:rāma
Entry tags:garīgums

tik skaisti, esmu mājās. nogurums, ilgas pēc dušas želejas Suņa prieks un mazliet skaidrība dažos sāpīgos jautājumos. pirmo reizi ceļš man pašai bija kā liels vienots veselums bez augstākiem pacēluma punktiem un īpaši atmiņā palikušiem notikumiem, pirmo reizi ceļš bija tik smags tīri fiziski - it kā kaut kas mani zemu pie zemes liektu - un garīgā plāksnē mazliet sausums, bet zinu, ka viss pēc kāda laika saliksies plauktiņos. tas tiešām bija skaisti. ļoti, ļoti skaisti.



(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]antonija
2007-08-17 19:12 (saite)
mjā..ko tur vēl lai piebilst. labāk tiešām novērsties.

bet tā nebeidzamā ceļa sajūta ir fantastika. pat ja esi vienkāršs ceļinieks, tūrists...protams, svētceļojums ir kas cits. tici man, kādreiz izmēģināšu, kā tas ir.

tad kad braucu uz tezē, tad arī cilvēki man teica, ka es tur redzēšot brīnumu lietas (ne tajā labākajā nozīmē). bet mani nekas nešokēja (laikam pārāk briesmīga iztēle). viss likās ok, pavisam cita pasaule. patiesībā tur es atradu mieru. iekšēju. francijas mazajiem ciematiem arī piemīt kaut kas.

lai kalni nepieviļ. tu nu gan neesi mierā. tas arī pats galvenais. neapstāties.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?