Sulfija?

diezgan bieži esmu domājusi par to, cik ļoti savādāka būtu mana dzīve, ja mani sauktu, piemēram, Zoja. vienreiz pat par šo tēmu strīdējāmies ar Rihardu, vienojāmies, ka visnotaļ savādāka tomēr būtu. un tagad, ja es ticētu pārdzimšanai un iepriekšējām dzīvēm, es teiktu, ka agrāk mani ir saukuši par Sulfiju, piemēram, un es esmu dzīvojusi kādā daudz siltākā vietā, savādāk nevar izskaidrot manu lielā karstuma patiku, nemitīgo dzinuli dzīvot dienvidos un tikai pēdējā laikā izkristalizējušos vēlmi tīt matus garos, krāsainos lakatos, tiesa, pēdējais gan var tikt prozaiski izskaidrots ar pagājušās piektdienas gājienu pie friziera. viņa man nogrieza ne vairāk par 3 cm, bet man pašai liekas, ka tā ir katastrofa, jūtu katru trūkstošo matu milimetru, bet pārējie izmaiņas matu garumā pamana tikai tad, kad pasaku par jau bijušo frizieres apciemojumu. lai nu kā, iepriekšējo dzīvju vai vienkārši savu matu dīvainību dēļ tinu ap galvu lakatus, sienu zirgastes un taisu copes. un sapņoju kādreiz matus nokrāsot piķa melnus. vakar kārtējās atklāsmes akmansdievsmannavkoviltārpāc finālā izraku garākos, plandošākos svārkus, izraku spīguļošo tuniku no Barselonas indiešu veikaliņa, aptinu ap galvu lakatu un pat tētis bija pārsteigts.

lai nu kā, rīt izejam uz Aglonu. tūkstošiem lietu vēl jādara, un es te rāmi sēžu, klausoties Kino, kas ir mana pēdējā laika muzikālā aizraušanās, nevis dodos printēt grāmatiņu. saņem taču sevi (k)rokās beidzot, kā teica mans bērnības draugs.