Naktī ievēlos vecāku namā pēc gara brauciena cauri visai pilsētai, namā gulēja tikai puse iedzīvotāju, pārējie nāca ar mani klusinātās balsīs runāt virtuvē pie kabačiem, tādas sirsnīgas māju ainas. Un tad es šorīt pamodos no tā, ka mazs ķipars skrēja manā istabā un kliedza AAEEEE, un visi bija kā klausies, kā viņa saka tavu vārdu! Acīmredzot Anastasija neizmanto līdzskaņus, tāpēc tas skaitās. Brālis raksta disertāciju, vecāki tusē bulku pa nakts tirgiem un pie Andra, Anastasija pārbīda smiltis no viena dārza gala uz otru, un Alla, liekas, ar mani grib runāt tikai par džekiem un kleitām. Mazā māju idille, kas piestāv tādiem rītiem pēc dienām, kad biroju pamet vienpadsmitos vakarā.