apslāpētās sirdis

Šoreiz gan tādēļ,ka tas ir saistīts ar nometni,kura nebūt nav vairs aiz kalniem.Jau šo svētdien ir jābrauc prom!

Jau no paša agra,agra rīta ap 7 tikos ar Dinu un bijām ceļā.Šoreiz gan paveicās,jo Dinas mamma mūs aizveda.

Mums priekšā bija daudz darbu.Sākumā jau visa orientēšanās trases iziešana un centieni saprast,cik ilgu laiku tas aizņem,kā arī vēl visādas formalitāšu lietas,kā līguma parakstīšana ar ģimenes ārstu,kas neizdevās pat arī pēc 3 ģimenes ārstu apmeklējuma,saskaņojuma atrašana Cēsu Domē,kas arī bija kā neiespējamā misija + līdz slimnīcai un autobusi jānoskaidro.
Tas viss būtu bijis jādara Agitai,bet tā kā mēs braucām ar Dinu,tad nolēmām palīdzēt,lai nav lieka braukāšāna un laika kavēšana.

Šī diena bija savdabīga,jo no visa,kas bija uzticēts,pozitīvi realizētas tika 2 lietas - orientēšanās un saskaņojuma iegūšana,bet tas arī tikai pēcpusdienā,kad Dina pacentās.[es jau biju prom,jo viss bija padarīts,bet Dina vēl tikās ar saviem radiem]

Zaļi dzīvoju!

Pirmā darbošanās 5.jūl. sanāk Mežparka estrādē uz atklāšanas koncerta ģenerālmēģinājumu.Jāsaka gan,ka šī bija vienīgā no reizēm,kad bija jāmirst,jo estrādē biju uz kājām jau no 17:00 un apsēsties tik dabūju tramvajā ap 1 naktī.
Pēc ģenerālā mēginājuma mani sāka mākt šaubas vai paši svētki būs izdevušies,jo kaut ko tik nebaudāmu sen nebija nācies redzēt tik lielos apjomos.
Tā kā uz vilcienu nemaz nebūtu paspējusi,tad paliku pa nakti pie Ances.Vēderā pa tomātmaizei un likāmies uz auss.Jau nākamajā rītā bija agri jāceļas,jo notika norunātā fotogrāfēšanās Mudītes albumam.
Iepriekšējā rītā mēs ar Elīnu bijām tās,kuras sajauca dienas,kad ir jāfotogrāfējas :DD Protams,kurš gan cits izcelies,ja ne abas! Un galvenais,ka neviens cits nesajauca dienas un datumos,bet gan tikai mēs,pat iepriekš neko nesarunājot.Nu neko,ļoti smējāmies :D

6.jūl pastāvēju īstajā Atklāšanas koncertā un tagad jau ats izskatijās labāk,bet tik un tā iesūkāja.
Atpakaļ mājās ar mammas kori.
tas tik bija kaut kas! Braukt mājās ar kori,kuri ir iedzēruši un kuriem ir dziesmu grāmata - tam ir tik daudz iespējamu bezgalību.
Mājās atkal tikai nakts vidū un tad tik nav brīnums,ka no gultas izkāpju ap 1 vai 2 dienā.
Pirms tam paguvu arī uz Arēnu Rīga,kur notika deju uzvedums "Deju svētkiem - 60",kas man ļoti patika.Žēl,ka nebija iespējas palikt līdz pašām beigām,jo bija jāskrien uz Mežparku strādāt.

Pāris dienas darīju neko! :) Nu ok,labi,palīdzēju Dinai tikt galā ar viņas ilgtermiņa projektu,kur salikām 1.nodarbības aktivitātes un 2 dienu pārgājiena programmu.Aaa..un ar Cēsu orientēšanos tikām kkā kārtībā.Tā kā 4h tas tomēr paņema gan.

10.jūl izmantoju,lai dotos uz deju uzvedumu - Izdejot laiku!
Lūk,šo es varu nosaukt par spilgtāko,emocijām bagātāko un ievērības cienīgāko uzveumu visu svētku laikā!
Es biju apstarojumā no tām emocijām,kuras raisīja dejotāji,horeogrāfija un zīmējumi!Būtu gatava iet vēlreiz!
Man gan arī paveicās,ka vietas bija labas.Tas nekas,ka stāvvietas,bet pašā augšā un tieši pretī! :)
naktī arī pat uz pēdejo vilcienu paguvu :) Un tiku mājās bez nekādiem starpgadījumiem.

Gribēju iet arī uz "No sirsniņas,uz sirsniņu",bet tā kā iepriekšejā naktī biju pie Vētras,tad uz koncertu 12-tos pa dienu es nepaguvu,jo tikai tad no Jūrmalas izbraucu.

Pa šo deju maratonu izdevās satikt Cēsu dejotājus un Agitu! :)
Uzskatu,ka šitā mana apkārt ņemšanās palīdzēja mums vairāk sapazīties,jo pirms tam tāds lielāks kontakts nebija.To es saku par Agitu,jo cēsiniekus jau vispār satiku uz ne vairāk kā 5 min.

Klāt jau 11.jūl,kad ir Noslēguma koncerta ģenerālmēginājums.Kā jau mēs jokojām,tad jābruņojas ar beisbola nūjām un citiem sitaminstrumentiem,lai tos cilvēksu varētu apturēt un ieskaidrot viņiem,ko tie drīkst un ko nedrīkst.
Šoreiz gan koncerts iespaidīgs un tāds patīkams.Pilnīgi zosāda noskrēja pāri un sirdī jūams liels saviļņojums.Man patika.
Tagad gan neatceros kā tiku mājās.Laikam,ka es braucu kopā ar kori.Nē,nebraucu.Braucu atkal ar pēdejo papildvilcienu.
Un n12.jūl jau atkal savā vietā un ..nē,šoreiz laikā nebija.Braucu uz Mežparku ar kori.Ar to kori tādi pigori notiek,ka pilnīgi negribās atvadīties.Uz aicinājumu pievienoties korim dziedāt,kāds no koristiem atbildēja - tu ko? gribi savu meitu samaitāt?
Tā kora kompānija ir vienreizēja.Dažādi vecumi,bet visi tik dzīvespriecīgi un ar savu foršo rozīnīti.
- Ričiņ,nāksi man par znotu?
- Es jau neesmu gana kārtīgs.
- Tev būs jāiziet Face Control`s.
Ričiņš iztaisnojas,saliek klēpī rokas un tēlo pareizo.
- Un tagad?
- Nu vēl jāpacenšas.
Rčiņš uzliek man buču uz vaiga.
- Un tagad?
- Tagad derēs!
Savā apstulbumā sēdeju un stulbi smaidīju.Ričiņu pielika man arī,lai šis man kavē laiku.Pierunāt iet mest kūleņus gan viņam neizdevās,bet es jau būtu gājusi,ja tik šis būtu vēl nedaudz padiedelējis par to.
Ko nu tur daudz,laidos uz savu Mežparka estrādi strādāt.

Uz sadziedāšānos neizdevās palikt,jo bija jāsatiek Agita,lai brauktu uz Jelgavu.Nākamajā dienā mums bija apredzēta nometnes plānošana,tādēļ,lai man nebūtu rīta agrumā jāceļas un jābrauc no mājām uz Jelgavu,tad sarunājām,ka brauksim kopā jau šonakt.

Pie norunātās vietas biju pirmā.Dziedu pie vārdiem Gaismas Pili un redzu,ka nāk jau Agita.
Nabagam pilnas acis asaru,jo viņa ir no dejotājiem un tik ļoti nevēlas doties prom.Sapurināju viņu un vēl nedaudz iegājām estrādē,lai padziedātu kopā ar tautu.Galu galā atmetām ar roku pēdējam vilcienam,palikām estrādē un centāmies rast risinājumus kā nokļūt līdz Jelgavai.Jau sāku zīmēt Jelgavas uzrakstu,lai nakts vidū stopotos.
- Krāso klusāk.baigi var dzirdēt :D
Lēni krāsoju Jelgavas uzrakstu,kurš nebija no tiem brīnišķīgākajiem,bet galvenais,ka bija.Stopoties mums nevajadzēja,jo Agita tomēr sazvanīja kādu no Jelgavas kolketīviem vai tie nevar mūs paķert autobusā.
Kā mēs skrējām uz autobusu! Pa piķa melnu tumsu,nezinādamas,kur precīzi jāskrien,zinādamas tikai to,ka autobuss jau izbrauc un mums tas ir jānoķer.Uz mums viņs negaidīs.Mēs skrējām tā,ka elpa sitas ciet.
Sapratām,ka esam nokļuvušas nepareizi un skrējām atpakaļ uz estrādes pusi,lai pa citu ceļu pārtvertu.
- Dod roku,skrienam!
Agita paķer manu roku,man atnāk vaļa otrā elpa un mēs skriena.Sapratušas,ka mēs nepagūsim,sākām vnk iet,jo vairs jau nebija uz ko pagūt.
Vēl vēlējos ieskriet Mežparkā uz WC,bet brīdī,akd gribeju tikt iekšā,atklāju,ka ir pazudusi mana ID karte.Tā būs izkritusi skrējiena laikā.pat pēc lūgšanās apsargi mani neielaida.
Gājām uz tramvaju un cerējām,ka pēc svētkiem kāds būs uz šosejas,kas varētu mūs paķert līdz Jelgavai.

Mums jau bija arī citi rezerves varianti: palikt un dziedāt līdz rītam,braukt no agra rīta ar mammas kori pie manis,braukt ar taxi pie Rasas uz Purvciemu vai palikt tur pat mežā,jo mums bija 1 paklājiņš un mans guļammaiss.Mums no tā visa nekas nebija jāizmanto,jo atkal notika sazvanīšanās un pie Dailes teātra mūs savāca kāda Agitas draudzene,kura aizveda ar auto līdz Jelgavai.
Tā nu mēs pus 4 naktī nokļuvā pie Agitas mājās.Abas iekritām gultā un aizmigām.
Jā,šis piedzīvojums noteikti paliks neaizmirsts! :)

Šodien Laumām ir vārda diena!

Tā kā pie manis atbrauca Ruta,tad izdomājām,ka jākāpj savos riteņos virsū un jābrauc pie Bundes uz baldones pusi!Pie apļa gandrīz nomaldījāmies,bet ceļu beigās atradām!
Piebraucot pie mājas,mūs sagaidīja tikai suns.Sāku uztraukties,ka nu nevar taču tā būt,ka Laumai nav neviens mājās.Pēc vairāk centieniem sazvanīt Laumu,to izdevās izdarīt caur Reinholdu.Izrādās,ka Lauma ir Igaunijā! Lieki piebilst,ka tas bija pārsteigums.Bet tomēr mājās bija jau Laumas draudzenes,kuras mūs arī ielaida.

Beigās tas viss izvērsās par mierīgu pasākumu,uz kuru atbrauca vēl pāris zināmās meitenes,to starpā arī Lauma Z.Arī viņa uzreiz bija jāapsveic,bet nekam tādam es nebiju gatavojusies.
Pa šampanietim simboliski!

Atklājām nežēlīgo galda tenisu!
Noteikumu ļoti vienkārši - tas,kurš zaudē punktu,pagriežas pret pretinieku ar kailu [!!!] muguru un pretinieks belž no savas puses pa bumbiņu,lai tā trapītu otram pa muguru.Diez gan nežēlīgi,jo bumbiņa pievelkas,bet tomēr forši :D

Pašā rīta agrumā papļāpājām,nosnaudos kādu 1,5h un braucu mājās.
Labi,ka bija Edžus,kurš aizveda uz Salaspili,tik manam velo mašīnā gan nepietika vietas.Tā nu viņš palika pie Laumas šķūnī.

Diena turpinājās.Atbraucu mājās,nedaudz vēl pagulēju un tad stopojos uz Cēsīm caur Salaspili.Pirmo reizi mēģināju kko tādu izveidot,bet pa apvadceļu tomēr tiku pareizajā virzienā! :)
No 3 mašīnām 2 bija pārtikas pārvadājamie busiņi ar krievu tautības puišiem pie stūres.Šajā situācijā sapratu kā degradējusies ir mana krievu valoda.

Nu neko,satiku māsu un biju priecīga! :)
Tiesa gan,pēcpudienā kkā pavisam saskābu,jo Elīna un Alexa tur kko par savām lietam runājās un man pat nebija,ko iestarpināt.
Stacijā sanāca Elīnu aizstāvēt no kāda krievu dzērāja.

Vilcienā pilnīgs nokauts un vakarā mājās.
Kas tā bija tālāk par izgulēšānos!

Diez gan iespringstoši tas viss bija,jo pagājušo gadu bija ļoti sāpīgs jautājums - vai neesat par jaunu,lai vadītu bērnu nometnes.
Šogad šāds jautajums netika uzdots un par to mums tikai vislielākais prieks.
Pagājušo gadu biju nedrošāka šāda veida sapulcē,bet šogad jau varēju runāt un runāt.Bet tik un tā labi,ka es biju pie bērniem iepazīšanās aktivitātē :D

Pa šīm 4 dienām es esmu sapratusi,ka darbošanās ar bērniem un nometnēm tiešām ir tā lieta,kura mani tik ļoti spēj aizraut un kura man no visas sirds ir mīļa.

Pirms izbraukšanas uz 4 x zaļš man bija jādodas uz Dziesmu un Deju svētku brīvprātīgo sapulci,kurā mums sniedza visus norādījumus.
Uzzināju to,ka es esmu ielikta pie tiem cilvēkiem, kuriem ir jābūt Dziesmu svētku atklāšanas un noslēguma koncertos Mežparkā. Šī vēsts man lika no priekiem palēkties!

Pēc sapulces nesos uz Rīgas AO, kur tikāmies visi ar 4xZ.
Pirmajā dienā nekas plānots netika.Mēs aizbraucām līdz pat pašai Latvijas/Lietuvas robežai,iekārtojām nometnes vietu. Dalībniekiem vienīgi bija uzdevums - dabūt no koka iesieto Saldo bruneti,kuru nemaz tik viegli dabūt nost nevarēja. Rezultātā viņi to nedabūja,bet Juris pa tumsu noņēma un uzdevumu pārveidojām ar orientēšanās elementiem.Tad gan viņi ātri vien atrada gan saldo bruneti, gan saldo blondīni.

Otrajā dienā mēs laivojām pa neitrālajiem ūdeņiem :D
Laivojām pietiekami daudz km no Ērbenģes līdz atpūtas vietai "Saliņas",kur palikām arī atlikušās 2 dienas. Nolaivojām teju vai visu dienu. Laikapstākļi mums bija ideāli!
Vienu brīdi izveidojās situācija,kad vadītāju laivas pamatīgi atpalika,bet dalībnieki bija labu gabalu priekšā. Tā nedrīkstētu būt :D
Laivojām ar kādam 8 laivām.Katrā laivā vadītājs + dalībnieks.Visām laivām vadītāji nepietika,tādēļ sanāca situācija,ka bija dalībnieks + dalībnieks.
Saliņās mums bija pirtiņa,kurā beidzot varēja nomazgāties.

Trešā diena bija militāro stratēgiju diena,kad mēs visi iejutāmies kā armijā.
Bija atbraucis Marčiks,kurš mums šo dienu novadīja.Sarežģīta tā visa pakāpju sistēma,bet es biju nodaļās sakarnieks jeb cilvēks,kurš atbildīgs par sakariem un rīkojas ar rāciju.
Ģenerālis Resnis deva misiju Skaidu Lācis,kura mums bija jāizpilda. Mērķis bija novērot un aprakstīt objektu,līdz kuram mums bija jānonāk. Neviens nedrīkstēja mūs redzēt,tādēļ bija brīži,kad mēs visi lecām iekšā grāvī,slēpāmies krūmos,garā zālē,skrējām un lēcām. Tas bija jautri,bet arī traumatiski,jo īpaši manām kājām,jo man bija šorti.Kājas bija pilnīgi saskrāpētas un sakairinātas.
Šķiet,ka šajā dienā tiku arī pie nelielas pārkaršanas, jo parādijās galvas reiboņi.
Mūsu vada nodaļa ar nosaukumu Rudens ļoti labi veica uzdevumu un iekļāvāmies visos laikos.
Šajā dienā es arī biju tā,kura pirmā dabūja izciest sodu - 10 roku saliekšanas par kavēšanu.
Pašā vakarā 3 meitenēm bija uzdevums sagatavot nakts trasi. Šajā pasākumā noguruma un sliktās pašsajūtas dēļ nepiedalījos un ātri vien pieteicos sargāt nometnes vietu kamēr visi ir iekšā mežā nakts trasē. Pirms nakts trses TĀ izsmējos kā sen nebija darīts. Man un Rasai vnk aizgāja ciet un mums sākās smieklu lēkmes. Vēlāk dalībnieki savās d-gr pieminēja šos neatlaidīgos smieklus :D Mēs pat rēcam par pirkstiņu disko :D
Teltī mēs vadītāji panašķojāmies un izklaidējāmies,tā teikt - vadītāju pritons.
Smējāmies un ēdām končas,šokolādi un citus labumus ap kādiem 2 naktī. Toties aizmigām gan momentāli.
Šajā dienā arī tapa mana pīnīte nazim,kuru Juris iemācīja.

Ceturtā diena - velo diena.
Braucām no Kurmenes līdz Jaunjelgavai. Bērni visi paklausīgi un braukšanas noteikumus ievēroja.Šeit dalībniekiem atkal patika mani ķērcieni no aizmugures,kad bļāvu,ka mūs apsteidz fūre,lai visi turās pie malas,cik vien tuvu var.
Arī viena riepas pārduršana mums trāpijās. Kad sūtīju dalībnieku Dāvi pakaļ Jurim,kurš brauca pa priekšu,Dāvis apmaldijās un beigās dabūjām viņu meklēt. Nebija nekas traks. Es vnk aizminos pa ceļu,kur viņš varēja aizbraukt un pēc kāda laikam šis jau man minās pretī.

Pavisam saguruši un laimīgi par šīm 4 dienām, braucām mājās. Es paliku kā pēdejā vadītāja,kura vecākiem "izdala" bērnus un viss - tik ļoti aizraujošas,smiekliem bagātas,piedzīvojumu pilnas un ar fantastiskiem cilvēkiem pārpildītās dienas beidzās. Man jau tā visa pietrūkst un gribās vēl. Tieši tādēļ domāju, ka nākamgad šo pasākumu atkārtosim un tas kļūs par ikgadēju notikumu IMKĀ Rīga! :)

Šoreiz gan pie Bundes un mani meitenes nemaz nenoēda par šādu manu izvēli.
Visu cieņu no manas puses,ka šoreiz viņas nākušas man pretī un piezvanīja,apjautājās kā man ir ar manu saindēšanos un to,kas tad man beigās notiek ar Jāņiem.

Jā,saindēšanās pēdas jūtamas vēl arī pašos svētkos, tādēļ nekādi smagie tie man nebija. 1 aliņš un 4 čurūdeņi D light.
Smagi drīzāk bija visā ieguldītajā darbā,lai gan tā jau arī nemaz nebija tik daudz.

Sabūvēju miskastes vietas, ielīdu veikalā un izlīdu ar 3 kastēm alus (tēloju krāvēju Laumas mašīnā ), ierīkoju Papardes Zieda meklējumus, kur lielākā daļa "ziedu" arī atrada, sarīkoju iepazīšanās spēli un tā vnk ganījos apkārt kā saimnieks un visiem palīdzēju, visu laiku cepu gaļu,kas man beigās tik ļoti apriebās,ka šašliku un desas engribēju vairs vispār redzēt :D

Bijām mēs ap 45 cilvēkiem un pirmo reizi bija tā,ka pazīstamos es varu saskaitīt uz abiem roku pirkstiem.
Jā,kopā sanāk,ka es pazinu vai zinu kādus 7 cilvēkus,bet tas jau neliedz iepazīties ar pārējiem :)

Līdz rītam izvilkām. Līdz pašai saulei. Pa nakti pie mums ieradās aplīgotāji visos tautu tērpos, ar dziesmām un ar lāpām. Cienastu sadevām un šie gāja tālāk.

Kādā brīdī 2x atbrauca 2 un tad 4 vietējie mazie bērneļi, kuri pārdzērušies aliņu un nāk meklēt problēmas. Problēmas loģiski,ka beigās bija viņiem,jo pēc tā,ka es jau atvēzējos,lai sistu,viņš bailēs atkāpās malā un teica, lai nesitu.
Daiga gan nebaidijās iesist :D
Mēs savus džekus aizstāvējām,bet tā kā mums vairāk patīk runāties nevis fiziski izrēķināties, tad mēs džekiem priekšā un aidā. Viss nokārtojās. Bez asinīm.

Ap 7 teltī iekšā un nedaudz jāpaguļ. Bija brīži, kad mums ar Daigu šķita,ka mūs aizpūtīsu ar visu telti,jo tiešām sajūtas tādas,ka pāri brāztos viesuļvētra un tūlīt,tūlīt būsi lauka otrā galā.
Tajā brīdī es sev centos iestāstīt,ka Latvijā milzīgās viesuļvētras nemēdz parādīties.

Pie Bundes esmu pazaudējusi savu plānotāju.
Šis jau ir dzīvības un nāves jautājums! Tur ir VISS!! Galvenais,ka parīt jābrauc uz nometni,bet tur ir mani uzdevumi,kuri vēl jāpiebeidz. Bunde solijās atvest :)

Bet man patika! :) Vienīgais mūzika kretinēja,bet vispār bija tiešam feini :)

Beidzot arī šis man svarīgais notikums ir izsvinēts!
Cilvēki kleitās,cilvēki uzvalkos,visi smaidīgi un nemirstoši karstuma dēļ,gaisā virmo ziedu smarža un visnotaļ pozitīva gaisotne.

Par maniem sveicējiem zināja visa zāle :D
Un tikai tādēļ,ka tās bija lielākā daļa manas Kolibri meitenes,kuras nāca sveikt. Kamēr mani sveica,aiz manis paguva nosaukt vēl 4 cilvēkus, iekrāvu cilvēkiem ar puķēm un mocījos to turēšanā savā vietā.
Visu izlaiduma laiku ar Mārtiņu vārdijāmies un izlaiduma laikā viņš nopelnīja sev buču. Tā sirsnīgi un jauki viņš man palīdzēja tikt galā ar puķēm,centās mani nesabakstīt ar savējām, paņēma manus papīrus un turēja,kuri bija kaut kur starp visas puķu jūras un galu galā vnk pieskatīja,lai es izskatos kārtīgi :D
Bet nu,es vienmēr esmu zinājusi,ka viņš ir jauks :)

Direktors uz skatuvas ilgi ar mani runāja. Salīdzinoši ilgi,jo ne ar katru viņš runājās.
Labi,ja vēl viņš man teiktu kko par mani, bet nē,viņš piemin to,ka es esmu tikusi galā ar matemātiku un lai es sapurinu Aneti, lai viņa spētu tikt galā ar savējo,ka viņa jau domā par citiem skolas variantiem,ka viņai algebrā ir 4 un ģeometrijā 3. Un tik runā,un tik runā bezjēdzīgi.

Man žēl,ka daži cilveki netika.[vai aizmirsa].
Renāte aizmirsa,bet tikmēr bija pie Vētras,kura ir slimnīcā. Par to uzzināju tikai vakarā,kad pārbraucu mājās un man tika paziņots. Izrādās,ka viņu no paša rīta aizveduši uz slimnīcu ar aklo zarnu.
Un Kārlis,par Kārli es nezinu.

Pēc svinīgās daļas papusdienojām un beidzot viss nomierinājās.

Prom uz pirti un ballīte var turpināties.
Agris,kurš nekad nedzer,piedzērās.
Miks sagrieza tā sev roku,ka mēs viņu vedām uz slimnīcu naktī sašūt,bet visā kopumā - bija ellīgi labi un mani klasesbiedri ir neatkārtojami!

Vakardiena bija skaista.
Skaista savā mierīgumā un pārpilnībā.
Sirsnīgs vakars un jaunas āres.

Bet ja nerunā ar puķēm,tad vnk pa dienu nokārtoju skolu, satiku Elīnu, kurai izdomāju, kur lai viņa strādā vasarā,bet tad jau bija klāt arī ance ar Elroy`u - puisi no Dienvidāfrikas republikas. Viens no visjaukākajiem un sirsnīgākajiem cilvēkiem,kādu esmu jebkad satikusi! Bet tiešām. Nedaudz parādijām Rīgu, izbraucām pa kanālu ar laivu, paēdām vakariņas un jau šķīrāmies. Elroys bija ļoti maz gulējis, jo no rīta bija ielidojis Latvijā no Londonas.
Protams,ka mājās braukt es nevēlējos, tādēļ zvans Elīzai.
Nogaidīju viņu stundu parkā, parunājos ar vēju par to,cik viņš ir auksts un domāju par zeķēm, kuras stāv somā.
Beigu beigās visa mūsu tējas dzeršana pārvērtās par mazu reālistisko ieskatu Elīzas lielās ģimenes dzīvē.
Viņas otrās vecākās māsas otrajam puikam bija vārda diena, tādēļ mājās bija mazās svinības. Mani droši pieņēma kā savējo, ielēja brendiju un aizgāja visādas runas - gan anekdotes, gan ģimenes stāsti, gan radu rakstu iztizāšana.
Bet tas bija tik feini,ka sapratu,ko nozīmē "liela ģimene", jo es nekad neko tādu nebiju piedzīvojusi.
Man šķiet,ka kopā Elīzas māsām un brāļiem ir 9 bērni,bet pašai Elīzai ir 2 māsas un 2 brāļi. Tur ir šausmīgi radu raksti,kas ir jāatcerās. Viss iekavējās tik ļoti,ka Elīza piedāvāja palikt pa nakti un šādu izdevību nelaidu garām.

Elīza ir viens no tiem retajiem cilvēkiem, ar kuriem var runāt par visu, lai kas tas arī nebūtu. Laikam tas tā ir tādēļ, ka pati Elīza spēj būt atklāta, bet tomēr arī ne pret kuru katru. Labi, tas nav šobrīd būtiski,bet mēs vnk fantastiski parunājāmies. gan par kāzām, gan apr bērneim, gan par abortiem, par vēsturi,par mūziku, par Siirtu, par Henriku..par,par,par..nu tiešām tik daudz un beigās gan tomēr brendijs beidzās, visi bija aizbraukuši pa mājām un pulkstenis rādīja 4 no rīta. Elīzai pietam no rīta jāceļas uz LU izlaidumu.
Brokastīs apelsīns un aidā.

Starp citu,viņas kaķis ir ļoti uzmācīgs. Ne gluži uzmācīgs,bet es viņam pārāk labi patīku :D Visu nakti nogulēja man uz muguras, uz kājām, uz krūtīm. Un tik murrā, un tik murrā.

No rīta ātri uz mājām pēc grāmatām. Nodevu skolā vismaz kādas 14 grāmatas + 2 dabūju pirkt klat. Par šo es neesmu sajūsmā, jo naudas man šobrīd nav. Tās tiešām nav. Kontā palikuši pāris lati.

Notika arī izlaiduma sapulce,kurā mums beidzot pastāstīja,kas notiks. Vispār jau ļoti gudri,ka 2 dienas pirms izlaiduma paziņo,ka ir jāuztaisa klasei priekšnesums,kurš spēj būt emocionāls, jautrs, ar dziļo domu. Hmm..labi,ka puišiem šo lietu uzkrāva :D

Ooo...un dienas "vissuperīgākā" daļa.
Jelgava.
Protams,ka es zināju,ka man ir šodien jābrauc,bet vai man kāds paziņoja,cikos viss notiek? Nē, un tad zvana man un jautā, un pārmet,kādēļ es nebraucu uzreiz un "kā gan tu varēji nezināt? ".
Debīlisms.
- Tikai tagad galvenais nevaino citus.
Pa ribam par šitādiem vārdiem.
Atļaujas dirst virsū mūždien par šito un vēl pasaka,lai es citus nevainoju.
Nez kāpēc vienmēr,kad es kko rīkoju, tad es varu visus apziņot un pastāstīt,cikos un kur ir jābūt, bet neviens cits to izdarīt nevar! Ja es viņām arī tik ļoti būtu vajadzīga Jelgavā, tad būtu piezvanījušas un informējušas mani. Un nevar man arī pārmest,ka būtu izziņots,bet tā kā manis nebija mājās, tad es neesmu izlasījusi to pašu vēstuli draugos - arī tādas nebija.

Patiesībā,es zinu,ka es tagad ļoti cūciski darīšos un sabojāšu vēl vairāk attiecības ar savām klasesbiedrenēm,bet pēc šitādam scēnām es negribu svint ar viņām kopā Jāņus. Es taču zinu kā viņas nodiršs tos cilvēkus,kuri dažādu iemeslu dēļ nav ieradušies uz kādu mūsu kopīgo pasākumu. Un ne jau pirmo reizi es neierodos, lai gan paziņoju, ka būšu.
Šoreiz es teicu,ka būšu vēlāk. Es meloju, teikdama, ka man vecaki nedeva naudu, lai es brauktu. Lai tiktu līdz Jelgavai man nauda ir pietiekami, bet šoreiz jau ir runa par to vai es vēlos uz Jelgavu braukt.
Tā lūk.
Principā,man vienmēr ir paticis bojāt attiecības ar cilvēkiem pirms kāda kopīga, nozīmīga pasākuma.

Ironija?
Bet,protams!

Jāsaņemas labāk tagad nekā velāk censties spiest no sevis ārā.

Aizrullējām aizvakar līdz Smiltenei. Braucām ar lielo ģimenes mašīņu, tādēļ savu braucienu nodēvejam par kruīzu jeb kā beigās tas skanēja - royal carebbean across the Latvia. Tāds nosaukums tādēļ,ka Vētra tikko bija atbraukusi no sava Vidusjūras kruīza.
Maldijāmies ar auto pa Smilteni un jāsaka,ka beigās ar velo nobraucām ļoti maz. Visa liela pabraukāšānās beidzās ar to,ka mēs saulītēm gulējām un sauļojāmies. Bunde vēl nopeldejās.
Paēdam pusdienas, sakrāmējāmie sun prom. Rīga negaiss.
Bet es vēl uz 2 sapulcēm rullēju. Viena par MC un otra par 4 x zaļš. Pēc pirmās jau nežēlīgas galvassāpes un nogurums.
Nesos negaisa laikā uz vilcienu. Nokaveju 5 min un dabūju gaidīt stundu - galīgi slapja, izpumpējusies, sāpošu galvu un zin,daudz jau netrūka,lai panestos tā beša bimba.
Mājās pārrados ap 12 naktī.
Nākamajā dienā agra celšanās, jo jābrauc uz Cēsīm ,lai sagatavotu bildes dažādām nometnes aktivitātēm. Pie reizes Agita nokārtoja papīru lietas un mēs iegriezāmies Pipariņos, lai līgumu parakstītu. Tur jāsaka,ka viss ļoti,ļoti mainījies.
Bija fotogrāfiju ķibele - es fočēju uz nepareizā režīma kā rezultātā visas bildes bija baltas! Pilnībā visas! Pa dienu izdarītais darbs vējā! Nācās visu skrējienā no sākuma paveikt.
Kā par brīnumu nevienu Cēsīs nesatiku. Lai satiktu Alexu nepietika nedz spēks, nedz laiks. Pareizāk, laiks pietika,bet ilgi būtu jāgaida un mājās es šoreiz tiku ar auto.

Visu dienu lija. Un es atkal izmirku.

Es nespēju beigt šokēties par to,kur pazūd visas dienas.
Visas dienas aizsistas ciet. Pietam jānobeidz Jāņu programma priekš Bundes un man uz papēžiem jau min 4 x zaļš aktivitātes izdomāšana. It kā jau nav nekas traks, bet jāizdomā gana sarežģīts, ko var veidot pāri upei un 2 komandās. Gan jau...

Tēvs un māte terorizē par autoskolu.
Kabatas nauda man netiek izsniegta vēl joprojām. Kontā palicis pavisam maz un es ceru,ka par 4 x Zaļš kko ieskaitīs.

Rīt gan ārsts, gan skola, gan Ance, gan āfrikānis, gan Elīna...gan,gan,gan.
Derētu laikam atpūsties.

Man nepatīk tās naktis,kad es aizeju tā jau salīdzinoši vēlu gulēt un tad...tad vnk nespēju aizmigt.
Šī nakts bija tāda neforša visā savā ziņā.
Nē,nakts bija kā radīta domāšanai,bet šoreiz tas man nebija labākais variants. Domājamās naktis man ir vajadzīgas citās reizēs, nevis tad,kad agri jāceļas un vnk nav par ko domāt.
Pietam,domāšana negatīvi ietekmē cilvēkus, jo īpaši mani.

Pēc 1h garas pozu_maiņas gultā, sapratu,ka nekas nesanāks, tādēļ paķeru kkādu kladi, kas mētajās jau 100 gadus pie manas gultas. Izrādās, ka tur bija pāris mani dzejoļi un nepabeigts Cēsu 800 svētku pārstāsts. Es biju tikusi līdz dienai, līdz tam vakaram, kad man nebija, kur palikt pa nakti.
Nedaudz dīvaini lasīt to, kā bija pirms 2 gadiem un kā ir tagad. Jāatzīst, ka izmaiņas ir diez gan pamatīgas.
Mjā,cilvēki tagad apkārt no tiem pavisam citi.
Bet tas tā patīkami dīvaini

Bez emocijām.

Pārlasīju,nedaudz atcerējos un tad sāku domāt man uzticēto programmas saturu.
Šoreiz gan svētki.Tie paši,kas tūlīt būs - Jāņi.
Bundes jaunkundze palūdza, lai palīdzu ar organizatorisko pusi.
17 uzmetuma idejas :) Skan pat ļoti labi :)
It īpaši par uzdevumu "Papardes Zieds" man ir vēl jo lielāks kārdinājums un prieks! :)

Venēcija 28 Ls tiešais reiss vienā virzienā.
Esmu nosiekalojusies, bikses pilnas pielikusi no tā, cik ļoti,ļoti,ļoti es gribu aizbraukt!
Un... es domāju ,ka tas pat ir ļoti reāli īstenojams.

Šobrīd ir tā, ka ir nepārvarama vēlme aizbraukt kaut kur prom uz pāris dienām, lai izrautos no tās rutīnas. Tādā veidā es varu atpūsties, nežēlojot it neko. Izbaudīt kultūrālos vēstures brīnumus, ievilkt dziļi seno mūru smaržu un izbaudīt to, ka esi citā pasaulē.
Un atgriezties hostelī, nedomājot par to, cik ir pulkstens, nedomājot kādā stāvoklī ierodies un vnk..vnk dzīvojot!

Tādu dzīvi es mīlu! :)
Bet dzīve mīlēs arī mani!

Šodien bija 9.klašu izlaiduma maratons, kuru veiksmīgi arī izskraidijām.
Meitenes, kā jau tas gaidāms, visas ļoti skaistas un pat neatpazīstamas! :)

Izskrējām pat uz 3.vsk, pat uz Hanzu, pat uz 2.vsk.
Beigu beigās pamatīgs nogurums un 5 apsveiktas meitenes.

Jā, un pašai jau arī pēc nedēļas jau notiek viss šitais farss.

Nokrāsoju matus un neesmu par tiem lielā sajūsmā.

Vajag sauli, lai iededzinātu to,kas nav iededzis. Uz izlaidumu ar savu šortu/sandaļu/traktorista iedegumu negribās vilkties ;)

Māte šodien tā kā uz adatām - visu laiku meklē kādus iemeslus, lai man par kko piekasītos. Tad tas nav labi,tad vēl kkas nav labi. Un sēž un tikai to vien dara,kā atrod, par ko man izteikt kko sliktu.

Mjāa...

Un kārtējo reizi sākās...

Es biju bērnu nometnē, kad pēkšņi pagrabstāvā kāds vīrietis piedraudēja visā ēkā uzlaist gaisā ķīmiskos ieročus. Kāds viņu aizturēja, bet viņš paguva ķīmiju palaist pa gaisu. Tā rezultātā gaisā bija jūtams kā virmo ļoti specifiska smaka, kura cirtās iekšā organismā. Momentā mēs visus bērnus izvedām ārā no ēkas, kura beigās arī vēl sabruka. Bērni pat nepaguva savas vējjakas paņemt, tādēļ mēs tos apsedzām ar saviem IMKAS džemperiem.
Kad es devos uz ēkas drupām, tad tur atrada vainīgā roku ārā no gruvešiem. Tā bija it kā noklāta ar milzīgu kārtu dubļu, kas padarīja viņu vēl lielāku. Šis cilveks nebija miris un viņš satvēra atradēja roku. Izlīdis ārā no gruvešiem, tas bija pārvērties par kibernētisko monstru, kura ķermeni veidoja dažādi vadi, mikroshēmas un viņš pats bija ar lieliem, nikniem zobiem. Šis nezvērs sāka mani medīt.
Es slēpos un es bēguļoju. Bija moments, kad es atkal biju nokļuvusi sadrupušās mājas pagrabā. Bija vēl kāds cilvēks, kurš man lika no lielas bļodas ārā vilkt mazus acābolus, kuri tur iekšā bija 10 gab. Tie bija mani acābolīši. Galvenais, ka tie bija jāvelk ārā ar zobiem no ūdens, neizmantojot rokas. Es paguvu izvilkt ārā 4 savas acis, kad pēkšņi durvis sāka raustīt tas, kas mani visu laiku vajāja. Es izskrēju ārā, es paslēpos aiz mājas un gaidīju, kas notiks. Palūdzu, lai 2 draudzene [neatceros gan kuras tās bija] aiziet pie katra mājas stūra,lai man pateiktu,pa kuru pusi,aiz kura stūra Ļaunais nāk. Redzēju, ka tas jau bija klāt aiz mājas, aiz kuras es slēpos, tādēļ pateicu vienai no meitenēm, lai maniem vecākiem pasaka, ka es aizskrēju slēpties uz HES`u. Kad es skrēju prom, tajā mirklī atlidoja un atbrauca armijas vienības, kuras vēlējās iznīcināt Ļauno. Bet es turpināju skriet.

Nav jau pirmā reize,kad mani vajā visādi briesmoņi :)

Skola nu ir galā un vasaru var izbaudīt visā tās krāšņumā.
Tik tā saule ir kkur aizslēpusies aiz mākoņiem.

Šodien ar Laumu un viņas sieviešu ģimenes pārstāvēm bijām uz "Sex un lielpilsēta"
Filma man tiešām ļoti patika un kārtējo reizi neiztikt bez asarām filmas laikā.
Ik pa epizodēm Samanta man atgādināja tik ļoti Elīzu.Bet labā nozīmē noteikti!

Jā,Elīza 3d zvanīja. Vēlējos ar viņu alu iedzert, bet uz manu piedāvājumu viņa neatbildēja. Parasti viņa tā nerīkojas, tādēļ jau nobažījos,kas tad nu ir noticis.
Jā,prieks bija ļoti liels,kad viņa uzzvanīja un paskaidroja,ka mobilais operators ir slēdzis viņas izejošos zvanus sakarā ar 70 Ls parādu :D
Nu jau šodien viņas labākajai draudzenei ir kāzas.
Pēc kāzam būs alus ar mani.

Šodien lielais 9.klašu maratons.

Bet 1d jābrauc uz Smilteni velo braucienā. Šobrīd viss notiek pēc diez gan laba scenārija - ir mašīna.
Ja otru auto nedabūsim, tad braucienu atceļu un beigās braucam tikai mēs 3 - es un abas Laumas.
Es to trasi šausmīgi gribu!

Mana grāmatas rakstīšana iet uz priekšu.
Ok,pareizāk būtu - "grāmata"
Tūlīt būs 200 lpp.
Un man nepatīk to visu pārlasīt.

Šodien tikos ar DzSv brīvprātīgo koordinātori.Pateica visu,kas jāzina,aizpildīju visu,kas jāaizpilda un tagad tik atliek noslēgt līgumu.
Ja paveiksies,tad tikšu pat diez gan labā vietā. Un ja vēl vairak paveiksies,tad šeit jau var saskatīt nākotnes perspektīvas.

Nopirkām šodien arī izlaiduma kleitu.
Ir jau riskani pirkt dzeltenu kleitu,bet viņa noteikti izskatās daudz labāk nekā citi ir iedomājušies.
Atkal tikai atliek izsauļot traktorista/sandaļe/šortu iedegumu un viss būs kā pienākas.

Viens no tiem smagajiem rītiem,kurā es tik ļoti nespēju izvilkties āra no gultas.Tas nekas,ka gulēt es aizgāju īsi pēc 22:00. Nogurums visos kaulos jūtams šausmīgi.

Šodien notika Āgenskalna velo ekskursija ar Pēteri Blūmu [arhitekts] priekšgalā. Kopā novācās kādi 70 cilvēki un bija tiešām ļoti,ļoti forši! :) Ar sauli,ar smaidu,ar runām,ar mūziku,ar acu skatieniem,ar baloniem,ar smieklīgim vārdiem un interesantiem maršuta punktiem. Kopā ar velo nobraucām 4h visā lielajā barā.
Šoreiz bez starpgadījumiem,tikai ar vecām bubinošām tantiņām.
Arī imkieši bija ieradušies uz šo pasākumu.

Galamēŗķī Botāniskajā dārzā bija milzīgākais klinģeris kādu esmu redzējusi. No tā bija izveidots uzrakts - mēs par velo! Viņš bija makten gards! Turpat man kāds puika ar zeltainiem matiem iedeva burkānu. Tā pat vien :) Mazajam ir 3 gadi un viņu sauc Krišs. Dikti feins puika ;)

Nogurums vēl vairāk spiežas ārā pa visām malām un jau sāk parādīties debīlisma formā.

Iekaroju veikalu.Ņēmu visu,ko vien gribejās.
Sākot ar alu un saldejumu,beidzot ar Haribo lāčiem un kukurūzu.Tāda iepirkšanās sen nebija bijusi.galvenais,ka saldējums tā arī neattaisīts guļ ledusskapī.
Nekas..arī citi krājumi uzkrāti :D


Vispār...es ta izdomāju,ka tomēr nestrādāšu.Man pārāk aizņemta ir visa vasara,lai vēl ietu vergot par mazām naudām :) Atliek sagaidīt atbildi no DzDSv vadības un lemšu,ko darīt.

Šausmīgi nāk miegs.

Ja man pajautātu kāds šodien datums un kas par dienu - es nemācētu atbildēt.

Aizvadītas 2 superīgas dienas Cēsīs.
Tā reizes,kad tik reti sanāk tikties,ir tās patiesākās un prieka pārpildītākās.
Un kkā bieži sanāk tā,ka pie māsas avru izgulēties :D

Matemātikas eksāmens.
Aaa..tas bija vakar.Tas velns nebija tik melns,kā cilvēki to mālē.Darbs šoreiz bija viegls,bet man pietrūka zināšanas,kuras esmu laidusi vējā savas izlaidības dēļ šo pēdejo 5 gadu laikā.
Var jau būt,ka tas D tur sanāks.

Pēc eksāmena uz mežu.Pirms tam jau dabūju izskrieties,kad meklēju pieres lukturīti,uzskreju virsū Edžam Ķīpsalā un abi izkratijām viņa mājas otrādi.Lukturīti neatradām.Štrunts ar to.Mājas - mašīna - autoosta.
Nakts pārgajiens bija tāds foršs.Tik labs,lai neteiktu,ka vislabākais :)
Ap kādiem 20:00 sākām iet uz Engures ezeru un tad jau visādi ejot ap 6:00 bijām gājuši gar ezeru un nonākuši līdz jūrai.Lielākā daļa atslēdzās,bet mēs pabumbulējāmies un izmētājāmies lidojošo šķīvīti. Vēlāk arī uzspēlējām frisbiju.Tā gan bija viena smieklīga padarīšana :D Nosmējāmies un bija tiešām jautri.
Mājās ar Agitu kopā sākām stopoties.Mašīnas nevienas,bet tā viena,kura bija pati pirmā,tā arī mūs paņēma :) Feins vīrietis mums trāpijās :) Pavārs :D

Man ļoti daudz nozīmē tas,ka mana ienākšana IMKĀ arī šiem cilvēkiem ir kā svaigs spēks,jaunā cerība un svaigas asinis. Kā Agita teica,ka imkiešiem ir bail mani izpumpēt,ka es uzreiz tā iespēros tik daudzos projektos,lai gan esmu tiešām vēl svaigais gurķis,bet toties pilntiesīgs imkietis! :)

Ja es jūtu savu vietu,tad es arī darīšu to,kas man tīk,no visas sirds :)
Jā,šitā pārgajiena laikā ar Agitu sanāca tuvāk iepazīties :) Visu laiku mums tik ir par ko runāt :D Aizrunājāmies arī par augstskolām un beigās es secināju,ka droši vien ir kādi 70%,ka es mācīšos Valmiera. Gluži vnk tāpēc,ka LKA ir šausmīgs spiediens,domraksti un savas rozīnītes atrašana. Es tur nevarēšu noturēties labā līmenī.Bet VA es varētu pat tikt budžetā. Es tur varu tikt pat,ja man būs B līmeņi abās valodās. Bet man tā angļu valoda stipri iegriež. Man šķiet,ka man tur nekas labs nesanāks. Eh,bet ko nu par to skolu. Man ta ir beigusies un atlicis ir viens eksāmens un izlaidums :)

Rīt jau tālāk savās skriešanās.
Rīt ir Āgenskalna velo ekskursija! :)

Vislabākā atpūta ir tikai 2 vietās - mežā un pie māsas.

Šovakar kkā uzmetos dzīvokļa izīrēšanas iespēju pameklēšanā.
Ja vien man būtu patstāvīgs darbs un nebūtu tik daudz izdevumu...

Vispār jau briesmīgi.Viss eksāmens notika 4 ar pusi stundas.pamatā jau balstīts uz literatūru un rakstīšanu,jo latviešu valoda aprobežojās ar 10 teikumiem,kur 5 ir ar stila kļūdām,bet 5 jāsaliek pieturzīmes.
Tālāk jau domraksts ar 2 tēmām.Viena bija par kkādiem viedokļu pretstatiem kāda literārā darbā,bet otra - es gribu,lai mani sadzird. Izvēlējos,protams,ka otro un šeit nu es izbaudus kā vien spēju. Ir noteikti jābūt ļoti labi. Noteikti! Varētu rakstīt un rakstīt.Tā vieta,lai iekļautos 400 vārdos,uzrakstīju visus 500 vismaz.
Domraksts diez gan iztukšoja un atņēma enerģiju.Bet priekšā jau vēl literatūras darba analīze. Uzskatu,ka šoreiz visi 3 darbi bija ņemami. Dzeja bija ļoti vienkārša,bet tā kā es nezināju visas ninases ar specializētajiem nosaukumiem,tad tam neķēros klāt. Kā jau ierasts izvelējos lugu. Šoreiz tā bija "Cīrulīši",kurā stāstīts par māju nozīmi un ģimeni. Par šo es vismazak esmu pārliecināta,bet vidēji vismaz ir jābūt. Par A līmeni es ļoti,ļoti šaubos,bet ja dabūtu B,tad tas gan būtu kkas fantastisks!
Diemžēl, rezultātus es uzzināšu tikai jūlija vidū,kad saņemšu atestātu.

Gribās sastrādāt patīkamas neģēlības.

Šonedēļ katru dienu matemātikas konsultācijas.

Un vecāki man ir tieši uz pusi nogriezuši kabatas naudu.
Varēšu turpmāk visu vasaru zīst īkšķi!

Ak,pareizi,aizmirsu par svarīgu faktu.
Būs man atalgots darbs pa vasaru un varbūt pat ilgāk.Jāskatās,kā tas viss izvērtīsies.Nav jau nekas īpašs,tik darbs krogā par palīgu,bet tur man vismaz piedāvā tādu grafiku,ka nāku kad gribu un varu un eju,kad gribu un varu.Tā,lūk :)

P.S - pie Lauras tā vienā mirklī sastiepu sprandas saiti,ka galvu tagad nav iespējams pagrozīt.