Vakardiena bija skaista.
Skaista savā mierīgumā un pārpilnībā.
Sirsnīgs vakars un jaunas āres.
Bet ja nerunā ar puķēm,tad vnk pa dienu nokārtoju skolu, satiku Elīnu, kurai izdomāju, kur lai viņa strādā vasarā,bet tad jau bija klāt arī ance ar Elroy`u - puisi no Dienvidāfrikas republikas. Viens no visjaukākajiem un sirsnīgākajiem cilvēkiem,kādu esmu jebkad satikusi! Bet tiešām. Nedaudz parādijām Rīgu, izbraucām pa kanālu ar laivu, paēdām vakariņas un jau šķīrāmies. Elroys bija ļoti maz gulējis, jo no rīta bija ielidojis Latvijā no Londonas.
Protams,ka mājās braukt es nevēlējos, tādēļ zvans Elīzai.
Nogaidīju viņu stundu parkā, parunājos ar vēju par to,cik viņš ir auksts un domāju par zeķēm, kuras stāv somā.
Beigu beigās visa mūsu tējas dzeršana pārvērtās par mazu reālistisko ieskatu Elīzas lielās ģimenes dzīvē.
Viņas otrās vecākās māsas otrajam puikam bija vārda diena, tādēļ mājās bija mazās svinības. Mani droši pieņēma kā savējo, ielēja brendiju un aizgāja visādas runas - gan anekdotes, gan ģimenes stāsti, gan radu rakstu iztizāšana.
Bet tas bija tik feini,ka sapratu,ko nozīmē "liela ģimene", jo es nekad neko tādu nebiju piedzīvojusi.
Man šķiet,ka kopā Elīzas māsām un brāļiem ir 9 bērni,bet pašai Elīzai ir 2 māsas un 2 brāļi. Tur ir šausmīgi radu raksti,kas ir jāatcerās. Viss iekavējās tik ļoti,ka Elīza piedāvāja palikt pa nakti un šādu izdevību nelaidu garām.
Elīza ir viens no tiem retajiem cilvēkiem, ar kuriem var runāt par visu, lai kas tas arī nebūtu. Laikam tas tā ir tādēļ, ka pati Elīza spēj būt atklāta, bet tomēr arī ne pret kuru katru. Labi, tas nav šobrīd būtiski,bet mēs vnk fantastiski parunājāmies. gan par kāzām, gan apr bērneim, gan par abortiem, par vēsturi,par mūziku, par Siirtu, par Henriku..par,par,par..nu tiešām tik daudz un beigās gan tomēr brendijs beidzās, visi bija aizbraukuši pa mājām un pulkstenis rādīja 4 no rīta. Elīzai pietam no rīta jāceļas uz LU izlaidumu.
Brokastīs apelsīns un aidā.
Starp citu,viņas kaķis ir ļoti uzmācīgs. Ne gluži uzmācīgs,bet es viņam pārāk labi patīku :D Visu nakti nogulēja man uz muguras, uz kājām, uz krūtīm. Un tik murrā, un tik murrā.
No rīta ātri uz mājām pēc grāmatām. Nodevu skolā vismaz kādas 14 grāmatas + 2 dabūju pirkt klat. Par šo es neesmu sajūsmā, jo naudas man šobrīd nav. Tās tiešām nav. Kontā palikuši pāris lati.
Notika arī izlaiduma sapulce,kurā mums beidzot pastāstīja,kas notiks. Vispār jau ļoti gudri,ka 2 dienas pirms izlaiduma paziņo,ka ir jāuztaisa klasei priekšnesums,kurš spēj būt emocionāls, jautrs, ar dziļo domu. Hmm..labi,ka puišiem šo lietu uzkrāva :D
Ooo...un dienas "vissuperīgākā" daļa.
Jelgava.
Protams,ka es zināju,ka man ir šodien jābrauc,bet vai man kāds paziņoja,cikos viss notiek? Nē, un tad zvana man un jautā, un pārmet,kādēļ es nebraucu uzreiz un "kā gan tu varēji nezināt? ".
Debīlisms.
- Tikai tagad galvenais nevaino citus.
Pa ribam par šitādiem vārdiem.
Atļaujas dirst virsū mūždien par šito un vēl pasaka,lai es citus nevainoju.
Nez kāpēc vienmēr,kad es kko rīkoju, tad es varu visus apziņot un pastāstīt,cikos un kur ir jābūt, bet neviens cits to izdarīt nevar! Ja es viņām arī tik ļoti būtu vajadzīga Jelgavā, tad būtu piezvanījušas un informējušas mani. Un nevar man arī pārmest,ka būtu izziņots,bet tā kā manis nebija mājās, tad es neesmu izlasījusi to pašu vēstuli draugos - arī tādas nebija.
Patiesībā,es zinu,ka es tagad ļoti cūciski darīšos un sabojāšu vēl vairāk attiecības ar savām klasesbiedrenēm,bet pēc šitādam scēnām es negribu svint ar viņām kopā Jāņus. Es taču zinu kā viņas nodiršs tos cilvēkus,kuri dažādu iemeslu dēļ nav ieradušies uz kādu mūsu kopīgo pasākumu. Un ne jau pirmo reizi es neierodos, lai gan paziņoju, ka būšu.
Šoreiz es teicu,ka būšu vēlāk. Es meloju, teikdama, ka man vecaki nedeva naudu, lai es brauktu. Lai tiktu līdz Jelgavai man nauda ir pietiekami, bet šoreiz jau ir runa par to vai es vēlos uz Jelgavu braukt.
Tā lūk.
Principā,man vienmēr ir paticis bojāt attiecības ar cilvēkiem pirms kāda kopīga, nozīmīga pasākuma.
Ironija?
Bet,protams!
Skaista savā mierīgumā un pārpilnībā.
Sirsnīgs vakars un jaunas āres.
Bet ja nerunā ar puķēm,tad vnk pa dienu nokārtoju skolu, satiku Elīnu, kurai izdomāju, kur lai viņa strādā vasarā,bet tad jau bija klāt arī ance ar Elroy`u - puisi no Dienvidāfrikas republikas. Viens no visjaukākajiem un sirsnīgākajiem cilvēkiem,kādu esmu jebkad satikusi! Bet tiešām. Nedaudz parādijām Rīgu, izbraucām pa kanālu ar laivu, paēdām vakariņas un jau šķīrāmies. Elroys bija ļoti maz gulējis, jo no rīta bija ielidojis Latvijā no Londonas.
Protams,ka mājās braukt es nevēlējos, tādēļ zvans Elīzai.
Nogaidīju viņu stundu parkā, parunājos ar vēju par to,cik viņš ir auksts un domāju par zeķēm, kuras stāv somā.
Beigu beigās visa mūsu tējas dzeršana pārvērtās par mazu reālistisko ieskatu Elīzas lielās ģimenes dzīvē.
Viņas otrās vecākās māsas otrajam puikam bija vārda diena, tādēļ mājās bija mazās svinības. Mani droši pieņēma kā savējo, ielēja brendiju un aizgāja visādas runas - gan anekdotes, gan ģimenes stāsti, gan radu rakstu iztizāšana.
Bet tas bija tik feini,ka sapratu,ko nozīmē "liela ģimene", jo es nekad neko tādu nebiju piedzīvojusi.
Man šķiet,ka kopā Elīzas māsām un brāļiem ir 9 bērni,bet pašai Elīzai ir 2 māsas un 2 brāļi. Tur ir šausmīgi radu raksti,kas ir jāatcerās. Viss iekavējās tik ļoti,ka Elīza piedāvāja palikt pa nakti un šādu izdevību nelaidu garām.
Elīza ir viens no tiem retajiem cilvēkiem, ar kuriem var runāt par visu, lai kas tas arī nebūtu. Laikam tas tā ir tādēļ, ka pati Elīza spēj būt atklāta, bet tomēr arī ne pret kuru katru. Labi, tas nav šobrīd būtiski,bet mēs vnk fantastiski parunājāmies. gan par kāzām, gan apr bērneim, gan par abortiem, par vēsturi,par mūziku, par Siirtu, par Henriku..par,par,par..nu tiešām tik daudz un beigās gan tomēr brendijs beidzās, visi bija aizbraukuši pa mājām un pulkstenis rādīja 4 no rīta. Elīzai pietam no rīta jāceļas uz LU izlaidumu.
Brokastīs apelsīns un aidā.
Starp citu,viņas kaķis ir ļoti uzmācīgs. Ne gluži uzmācīgs,bet es viņam pārāk labi patīku :D Visu nakti nogulēja man uz muguras, uz kājām, uz krūtīm. Un tik murrā, un tik murrā.
No rīta ātri uz mājām pēc grāmatām. Nodevu skolā vismaz kādas 14 grāmatas + 2 dabūju pirkt klat. Par šo es neesmu sajūsmā, jo naudas man šobrīd nav. Tās tiešām nav. Kontā palikuši pāris lati.
Notika arī izlaiduma sapulce,kurā mums beidzot pastāstīja,kas notiks. Vispār jau ļoti gudri,ka 2 dienas pirms izlaiduma paziņo,ka ir jāuztaisa klasei priekšnesums,kurš spēj būt emocionāls, jautrs, ar dziļo domu. Hmm..labi,ka puišiem šo lietu uzkrāva :D
Ooo...un dienas "vissuperīgākā" daļa.
Jelgava.
Protams,ka es zināju,ka man ir šodien jābrauc,bet vai man kāds paziņoja,cikos viss notiek? Nē, un tad zvana man un jautā, un pārmet,kādēļ es nebraucu uzreiz un "kā gan tu varēji nezināt? ".
Debīlisms.
- Tikai tagad galvenais nevaino citus.
Pa ribam par šitādiem vārdiem.
Atļaujas dirst virsū mūždien par šito un vēl pasaka,lai es citus nevainoju.
Nez kāpēc vienmēr,kad es kko rīkoju, tad es varu visus apziņot un pastāstīt,cikos un kur ir jābūt, bet neviens cits to izdarīt nevar! Ja es viņām arī tik ļoti būtu vajadzīga Jelgavā, tad būtu piezvanījušas un informējušas mani. Un nevar man arī pārmest,ka būtu izziņots,bet tā kā manis nebija mājās, tad es neesmu izlasījusi to pašu vēstuli draugos - arī tādas nebija.
Patiesībā,es zinu,ka es tagad ļoti cūciski darīšos un sabojāšu vēl vairāk attiecības ar savām klasesbiedrenēm,bet pēc šitādam scēnām es negribu svint ar viņām kopā Jāņus. Es taču zinu kā viņas nodiršs tos cilvēkus,kuri dažādu iemeslu dēļ nav ieradušies uz kādu mūsu kopīgo pasākumu. Un ne jau pirmo reizi es neierodos, lai gan paziņoju, ka būšu.
Šoreiz es teicu,ka būšu vēlāk. Es meloju, teikdama, ka man vecaki nedeva naudu, lai es brauktu. Lai tiktu līdz Jelgavai man nauda ir pietiekami, bet šoreiz jau ir runa par to vai es vēlos uz Jelgavu braukt.
Tā lūk.
Principā,man vienmēr ir paticis bojāt attiecības ar cilvēkiem pirms kāda kopīga, nozīmīga pasākuma.
Ironija?
Bet,protams!
Comments