apslāpētās sirdis

3 dienu un 2 nakšu dzīvošanos pie citiem nevajadzētu īpaši daudz kultivēt,it īpaši,ja sanāk tā,ka naktis neguļ un tad dienā uz kādām 3h noliekas,lai atkal celtos un ārdītos.

Ja biju plānojusi pēc 1 nakts būt mājās, tad arī otrā nakts šo ieceri izkonkurēja.
Toties kas tā bija par nakti! :D
Sākot jau ar putukrējuma laizīšanu,bikšu vilkšanu ar zobiem,ausu laizīšanu,krūsturu novilkšanu un nēsāšanu uz galvas,džeka krūšu galu laizīšana un zobu skaitīšana otram - jap,to spēj izdomāt tikai 49.vsk Patiesība vai Risks spēlēšanā.
Labi,ka otrās nakts pasākums bija 49.vsk lokā un tā,kā neesmu no tās skolas,tad tas bija gana labs attaisnojums,lai es nepiedalītos :D Un nemaz to nenožēloju.

Dzērumā labi krīt.

Vispār jau traki.
Atbraucu mājās,ap 5 nolikos un pamodos pēc 9.

Toties es esmu kaifā par šīm 3 dienām,jo var just,ka ir sācies,ir sācies tas,ko tik ilgu gaidīju - vasara ar visu zaļumu būšanu! Tāda atpūta un ekstāze!

Sēžot Lauras dārzā,sāku domāt,kas par dienu un kāds datums un kāda brīdī biju šokā.Apvaicājos,kas par datumu un šausmās vien nobālēju - rīt taču latviešu valodas eksāmens!
protams,ka es viņam nemācītos,bet mana zaļumu būšana varēja ieligt un ja es būtu aizmirsusi,tad būtu ļoti,ļoti smagā pakaļā.

Bet izgulējusies es esmu un gatava 4,5h garam eksāmenam :)

Jauks vakars pie Lauras.
No rīta saule,ūdens,bumba,fotoaparāts un cilvēki.
Netīras kājas un sarkani vaigi.Tās pāris stundas gulētas uz grīdas ar fantatisku paklāju.

Andrejsalas brīvajā tirgū atstāju savas mantas,kuras man vairs nav vajadzīgas un abas ar Anci gājām iedzert pa aliņam parkā.Tas nekas,ka tas nav atļauts.Bet toties ļoti jauki parunājāmies.

Ar to viss jau nebeidzas.
Vakarā atkal pie Lauras uz kādu laiciņu,jāiedzer alus,jāapēd šašliks un jāpačilo.

Nogurums kkā ātri piemeties virsū un kunģa problēmas sākušās.

Nekas :)

Vispār,esmu sailgojusies un tādēļ ir kaut kas jādara lietas labā!
Pie velna laika trūkumu!
Tas nedrīkst kļūt pa šķērsli.

Mans ķermenis mani atstāja mājās.
Un rīt arī brīvs.Klašu pasākums nenotiek.Žēl gan,ka tā.

Gultāāāāaaa.....

Viss notiek tā vienā ritmā un nepārtrauktā laika ritējumā,ka es vairos nespēju saprast,kad bija "vakar",kad bija "šorīt".

Vakar uzrakstīju angļū valodas eksāmenu, kurš bija vairāk kā briesmīgs. Jācer, ka visā valstī nebūs īpaši augsts A līmenis,jo rezultāti nav daudzsološi, pat ne tikai manā individuālajā gadījumā.
Pēc eksāmena ātri mājās,savācu mantas un prom uz mežu!

Mēs meklējām nometnes vietu 1,5h h un nostaigājām pietiekami lielu km daudzumu.Atradām vietu līdz ar krēslu.Tad nu ar Agitu sākām būvēt šelteri un iekūrām ugunskuru.Šajā mežā bija problēmas ar malkas sagādāšanu, pietam mums bija tikai pašas nepieciešamākās lietas paņemtas nākamās dienas pasākumam.
Aizgāju gulēt gan pirmā,jo nākamajā dienā eksāmens [t.i šodien] angļu valodā - mutiskā daļa.
Jurim un Agitai vajadzēja man pievienoties,bet ap 2 atnāk sms,lai lienu pie šiem iekšā teltī,lai es tur nenosalstot.Es jau,protams,cilvēks,kurš negrib traucēt,guļu savā šelterī.
Vispār jau nakts bija auksta gan,bet nosala man tikai pēdas.
Grūti bija aizmigt,ik pēc 1h cēlos augšā un tad centos atkal iemigt.Dzirdēju dažādus trokšņus - cilvēku balsis, suņa elsas pie auss, dzeguzes, kuras man krita uz nerviem un zosis,kuras ļoti skaļi lidoja pāri ezeram.Ap 5 no rīta sāku jau pamatīgāk salt,bet tā kā bija atlikusi stunda līdz celšanās brīdim, tad cietos :)
Kā pirmais rīta cilvēks, gāju uz vilcienu, lai pagūtu uz savu eksāmenu. Ceļu nezināju, bet zināju tikai to,kur ir sliedes.Staciju atradu mēs 45 minūtēm pamatīga gājiena. Sakurusi un neizgulējusies iebāzos pilnā vilcienā.

Mutiskajā gāja labi. Izvilku tēmu, kura bija tieši kā man radīta!
Pirmajā daļā bija jautājums - ko es darīju vakar. Tur man vismaz bija kkas savdabīgs ko teikt.
Otrajā - jārunā par apgalvojumu,ka arvien vairāk cilvēki izvelās doties ārpus Latvijas uz citām ekstosikākām valstīm.Tad tur nāca visādi jautājumi par to, kas jāņem līdzi ceļojot, kur Latvijā būtu labākās vietas, vai ieteiktu jauniešiem stopoties utt.
Trešajā gan bija par dangerous habits,kur arī varēju izpausties.

Pēc tā visa - visā svētku tērpā,soma plecos un skrienu uz vilcienu,atpakaļ uz mežu.
Tur gan bija jauki,jo klase bija tiešām tāda sakarīga un viss notika pēc plāna. Novadīju ar viņiem aktivitātes un kopumā bez sūdzībām.Apmierināti gan viņi,gan mēs,gan skolotāja.
Tā kā tiešām tāda ļoti piepildīta diena, kura nav pavadīta neko nedarot :)
Man patika :)

Nogurums pārņem ķermeni, sarkanais sārtums vaigus un melnums padara kājas netīras :D
Čučēt un tad jālaižas ar dāmām pa Vecrīgu!
Ak jel,nobeigsiet mani.

Atteicos no apmācības.
Atteicos no Vācijas,Francijas un Latvijas.
Atteicos no ārprātīgi lielas pieredzes.

Bet ieguvu...
- izlaidums
- 4 klašu kopīgā pirts
- Jāņi
- mazo biedru nometne

Jā,bet...skumji,ka tā sanāca.


Tuvākās dienas solās būt ellīgas.
Rīt angļu val eksāmens, tad braucu uz mežu,ierīkojam trasi,paliekam pa nakti.Braucu no rīta uz mutisko daļu angļu valodai, braucu atpakaļ uz mežu, lai novadītu saliedēšanas pasākumu. Pēc tā ar meitenēm uz Vecrīgu visas nakts garumā. Bet 5d no rīta jau prom uz citu zaļo zonu, lai vadītu nākamo saliedēšanas pasākumu, pēc kura atkal jābrauc uz Ikšķili, jo Pū svin savus 18.
3 naktis un 4 dienas = bez mājām.
2 eksāmeni un 2 saliedēšanas pasākumi.
Nice!

Šodien satiku Anci! Tik forši! :) Atgriezusies no Itālijas un vēl nesaprot, kas par dienu un datumu.
Brauksim uz PV kopā.
Iesim pārgājienā jūnija sākumā.

Baigie plāni,agnes.

Šobrīd tā kā starp 4 sienām,bet ne jau tādēļ,ka netiktu laista savvaļā,bet gan tādēļ,ka runā uz kuru pusi vien vēlies un pretī nesaņemsi ne skaņas, nekādu emociju, pilnīgu neko.d

Ārprātīgi jauks pēdejais zvans.Un tiešām pēdejais pēdējais zvans. Ar katru dienu arvien vairāk vēlos būt savā izlaidumā.Attiecīgajām amatpersonām jau ir aizsūtīts mans situācijas apraksts,tagad atliek gaidīt atbildi.Tādas lietas man riebjas gaidīt.

Bet par to pēdejo zvanu.
Šis bija negaidīti labs!
Sākums jau vien bija iespaidīgs,kad pakāpeniski spēlēja ļoti interesants instruments vairāku cilvēku izpildījumā.Kāda metāla konstrukcija,kuru tur rokās un galā tai ir bumbiņa,ar kuru sit un tā rada zvaniem līdzīgu skaņu.Skaņa piepilda visu telpu un sajūtas ieved 12 gadu atpakaļ lielā pagātnē,kad pats pirmo reizi spēri soli skolas telpās.
Neiztika arī ar jokiem par Plus Punktu un Sašu.Aleksejs tajā mirklī vai zemē gribēja ielīst.
Klasē vienpadsmitie bija sagatavojuši klinģeri,kā arī nelielus uzdevumus.
Ļoti jauki bija,ka mums tika dota iespēja uzrakstīt sliktās atmiņas un beigās tās mēs ielikām papīra kuģīšos,kurus palaidām Daugavā.Mazo kuģīšu būšana beidzās ar lielo kuģi,kas gan nebija plānā,bet izdevība pavērsās ļoti laba.Sākumā mums piedāvāja izbraukt,tad jau cenu nolaida uz 2 Ls un kad arī tad atteicāmies,tad šie piekrita mūs izvest pa 1 Ls.Protams,ka piekritām un bijām jau uz klāja.Paņēmām 2 šampaniešus pa 10 Ls,kurus beigās arī skolotaja tieši uzsauca. Tiešām ļoti jauki tas viss mums izvērsās.
Pēc visa pasākuma devāmies pie Līgas.Uztaisijām daudz,daudz sušī,iedzēram vīnu,šampanieti vai alu,kā nu kurš un vnk nopļāpājām.
Meitenes aizbrauca uz kādu Jūrmalas pasākumu,bet tā kā naktī plānoju ierasties mājās,tad mēs ar Ilviju palikām pie klases džekiem.Ar tiem parunājām.Dažreiz pat ir interesantāk klausīties džeku sarunās nekā pierastajās meiteņu.
Cerējām,ka sagaidīsim pliko skrējienu.Cilvēki bija piepildījuši pilu Doma laukumu,lai tikai to redzētu,bet kad bijām nogaidījuši jau 30 min,tad devāmies atpakaļ uz savu vietu.
Rihards ļoti centās mani pierunāt palikt pa nakti un Ilvia tā pat,bet nekā. Beigās gandrīz vēl nokavēju pēdejo mikriņu.

Šonakt sapņoju,ka esmu Cēsīs,bet pa turieni kursē Salaspils autobuss.Kavējos jau uz pēdejo autiņu uz mājām,tādēļ iekāpu Salaspils autiņā un cerēju,ka tas noķers autiņu Cēsis - Rīga. Nenoķērām.
Autiņā satiku Anci.
Bet pieturā nopļāpājos ar Alexu.
Kaut kur bija arī Elīza parādījusies.
Aaaa..un bija taču arī pirmais sapnis,kurā mēs meklējām sporta zāli,jo mums bija jāspēlē.Tur parādijās Ilvija,Lauma un Lāsma.Iekāpām nepareiza maršuta trolejbusā un nesapratām,kur atrodamies.Lauma teica,ka jākāpj āra.Viņa izkāpa pirmā,bet mēs nepaguvām.Tādēļ braucām vēl tālāk un tad jau Ilvija saprata,kur mēs atrodamies.
Sporta zālē toties bija tikai Santa un pārējās dalībkomandas.Mēs ar Santu spēlējām vienā komandā strītbola sačos,bet neviena mūsejā vairs nebija.
Vispār,tik daudz seju pa sapņiem,ka visu nemaz nevar atcerēties.

aizveriet man acis,jo es vairs negribu just.

Šonakt sapņoju,ka ar Henriku Rīgas Centrāltirgū iegādājamies kokaīnu, kuru arī šņaucām.

Dažreiz man šķiet,ka vajadzētu izdzēst visas bildes,kuras ir manā rīcībā,jo tās ir pārak vērtīgas! Tik daudz atmiņu,smaidu un vnk...es zinu,ka man tā visa pietrūks.
Ir patīkami atcerēties lietas un notikumus,par kurām var no sirds plati pasmaidīt.

Tik tas tāds skumjšs smaids.

~~

Šodien kkāda sevis mocīšanas diena.

Bet ko gan vel citu man vajaga?
Galvenais,ka ir alus,šokolāde un marinēti gurķīši!
Vairāk pilnai laimei man nekas cits nav vajadzīgs.
Nekas un neviens!
Ha!

...tas man it nemaz nepalīdz.

Vaigi sarkani un kreisais plecs nodedzis.
4h ņirdēšana pie Olpimiskā centra zālītē,gaidot savas 3 spēles.
Cik gan jauki - pieteiktas 4 komandas!
Sūdīgi.

Galu galā iegūtā 2.vieta "skolu ielu basketbolā".
Pietiktu ar 1 iemestu grozu,lai tiktu piešķirta 1.vieta.Žēl jau,ka tā sanāca,jo bija labas iespējas.
Sūdīgi nospēlēju.

Pieķēros vakarā pie augstskolas lietām un mani sāk pārņemt nepārliecinātība.Varianti ir daudz,bet visreālākie ir 3 un par tiem pašiem esmu tik nepārliecināta! Ne jau par to vai tas ir tieši tas,ko vēlos,bet gan par to,ka neuzņems.No tā baidos visvairāk.
Uzņemšanas datumi arī iekrīt tieši MC`08 laikā un tas nozīmē,ka būs viena diena,kad es centīšos izskraidīt 3 augstskolas,lai reģistrētos.

Un šogad izlaižu Muzeju nakti.Kkā īsti programma nevilka uz to.
Ja man būtu īstie cilvēki apkārt,tad Andrejsalas piedāvājums būtu tieši laikā.

Ar Anci brauksim uz PV!

PV albums uz rinķi.
Šodien nopeldēju 60 baseinus uz izturību bez apstājas.
Nebija nekāda miršana.

Nespēju uzrakstīt domrakstus.Man vnk nenāk nekas sakarīgs ārā.

Matemātika man būs nesekmīga.

Rīt fotogrāfēšanās gada grāmatai.

Procesā ir Muzeju nakts plānošana.

Mans plānotājs šodien aizpildijās vēl vairāk.
Jau kopš 16.aprīļa bez brīvām 5dienām.Šoreiz nākamā ir pagājusi vēl tālāk.Nākamā brīvā ir 18.jūlijā,kad uz skolu pēc papīriem jāiet.

Gribētos aizbraukt uz Imkas Prāgas festivālu.
Kā brīvprātīgajam 45 Ls.
Varētu stopoties,bet vēl jau dzīvošanai nauda jāizrok.Redzēs,ko sola vasara.Ha,naudas ziņā vasara būs sausa!

Bet man patīk būt aizņemtai.

Šodienas atziņa - Es augsti vērtēju draugus, kas man atrod laiku savā kalendārā, bet es visaugstāk vērtēju tos draugus, kas manis dēļ kalendārā neskatās.
/O.Chambers/

Jā,šitā meitene brauks uz Vāciju un Franciju! :)

Vispār ir stilīgi atslēgties ap 9 vakarā un pamosties īsi pirms 1 naktī.Kā reizi uz hokeju,es pat varētu vēl pagulēt.

Acis un galva vienīgi sāp.

Konsultējos ar vēl pāris cilvēkiem un nonācām pie slēdziena,ka pie kājas izlaidumu,ja man ir iespēja braukt uz tādu apmācību,par to neko nemaksājot,tad es nevaru laist garām tādu iespēju.
Ar abiem vecākiem arī šo izrunāju un viņi mani atbalstīja,atļauja barukt dota!
Šobrīd atliek vēl parunāt ar audzinātāju,ko tad viņa teiks par visu šo.
Esmu noskaņojusies braukt,izlaižot izlaidumu par 60%.

Juris prot iepriecināt jau no paša rīta.
Gulēju un sekoja no viņa zvans.
- Čau,Agnes! Man tev ir piedāvājums.Linda mums dod iespēju doties starptautisko vadītāju apmācībā un mēs izvēlējāmies sūtīt tevi! :)

He.Apmaiņa noris divos ciklos.Uz pirmo Vācijā es noteikti netieku,jo iekrīt izlaiduma datumos.Bet otrs cikls ir Francijā oktobra sākumā.
Ja jau man ir iespēja doties uz apmācību,kas man būs nepieciešama turpmākajai darbībai un pietam man visi izdevumi ir 100% apmaksāti,tad kāpēc gan ne? :)

Gribās iziet ārā pavasara saulītē,bet nē,darbi gaida.
Aidā un uz priekšu! :)

Šodien esmu izdarījusi nenormālu darbu un tagad ir tā,ka kājas brūk un acis gurst.

Ceļi ļoti sāp.
Pēc kritiena ar riteni, uz ikra palikušas 8 biezas svītras,kuras ir no ķēdes nobrāztas.Pāris zilumi manāmi arī uz kājām.Štrunts par to,bet tie ceļi.
Nafig visu! Pēc izlaiduma taisu operācijas abām kājām.Es taču nevarēšu normāli dzīvot,ja nedarīšu kko lietas labā.

Tagad vēl atliek izvelēties: piedzīvot savu pēdējo zvanu vai braukt mazajiem uz turnīru Igaunijā līdzi.
Teorētiski vajag abus,jo uz Igauniju brauc mani topošie audzēkņi.
Jau paredzu,ka viss būs atakrīgs no mana finansiālā stāvokļa.

Jāatpūšas.Rīt gaida ļoti smaga diena ar kaudzi darbu.
2 domraksti literatūrā,balstoties uz kādu literatūras darbu.
angļu valodā jāuzraksta stāsts.
jāuzraksta savs CV
jāizskata melnraksts rokasgrāmatai
jāatbild uz neatbildētiem e-pastiem.
jāveic literatūras darba analīze
jāizpilda visa lapa matemātikā un latviešu valodā.

Rīt varēsu uzģērbt savu Supermena tērpu un kapāties līdz rokas kritīs nost.

Un jāsataisa ritenis.
Bet žēl,ka man nav Supermena tērpa.

sviests notiek šajā mājā un tikai tapēc,ka viena pensionēta sieviete vecmammas statusā ir izdomājusi čakarēt savu dēlu,kurš ir arī mans tēvs.vakar viņa smagi sabojāja attiecības ar viņu un tagad mans tēvs ir tā uz adatām uzvilcies,ka arī mamma sāk baidīties,lai viņš neuzkāpj uz korķa,jo tas it nemaz nebūtu īsti vietā.cik gadus jau tēvs nav alkohola lūpas skāris un ja tagad aizies,tad bū dibenā,tad cietīs mana ģimene.

vārdu sakot,cilvēki ir stulbi un tiem patīk ar savu iedomāto autoritārismu bojāt citiem dzīvi un savstarpējās attiecības.

Ja es būtu vīrietis,tad būtu iemīlējusies līdz ausīm un būtu ārprātīgi greizsirdīga.

Es vēlētos atkārtot šādu manis izraušanu no ikdienas gaitām,lai pajūsmotu angļū bārā par latviešu skaisto hokeju,pietam ar tādiem cilvēkiem sev apkārt.

Turpinājumā gan piebeidzu savus plānus un nonācu Arēnā uz basīti.
Nekas īpašs.

tik pasmaidu...tā,nevis no laimes,nevis no priekiem,bet gan tā...ar nolemtības sajūtu.

Šodien sapratu,kas man pietrūkst un es sev ieskaidroju,ka es nedrīkstu padoties kārdinājumam.