apslāpētās sirdis

Viens no tiem smagajiem rītiem,kurā es tik ļoti nespēju izvilkties āra no gultas.Tas nekas,ka gulēt es aizgāju īsi pēc 22:00. Nogurums visos kaulos jūtams šausmīgi.

Šodien notika Āgenskalna velo ekskursija ar Pēteri Blūmu [arhitekts] priekšgalā. Kopā novācās kādi 70 cilvēki un bija tiešām ļoti,ļoti forši! :) Ar sauli,ar smaidu,ar runām,ar mūziku,ar acu skatieniem,ar baloniem,ar smieklīgim vārdiem un interesantiem maršuta punktiem. Kopā ar velo nobraucām 4h visā lielajā barā.
Šoreiz bez starpgadījumiem,tikai ar vecām bubinošām tantiņām.
Arī imkieši bija ieradušies uz šo pasākumu.

Galamēŗķī Botāniskajā dārzā bija milzīgākais klinģeris kādu esmu redzējusi. No tā bija izveidots uzrakts - mēs par velo! Viņš bija makten gards! Turpat man kāds puika ar zeltainiem matiem iedeva burkānu. Tā pat vien :) Mazajam ir 3 gadi un viņu sauc Krišs. Dikti feins puika ;)

Nogurums vēl vairāk spiežas ārā pa visām malām un jau sāk parādīties debīlisma formā.

Iekaroju veikalu.Ņēmu visu,ko vien gribejās.
Sākot ar alu un saldejumu,beidzot ar Haribo lāčiem un kukurūzu.Tāda iepirkšanās sen nebija bijusi.galvenais,ka saldējums tā arī neattaisīts guļ ledusskapī.
Nekas..arī citi krājumi uzkrāti :D


Vispār...es ta izdomāju,ka tomēr nestrādāšu.Man pārāk aizņemta ir visa vasara,lai vēl ietu vergot par mazām naudām :) Atliek sagaidīt atbildi no DzDSv vadības un lemšu,ko darīt.

Šausmīgi nāk miegs.