apslāpētās sirdis

Zaļi dzīvoju!

Pirmā darbošanās 5.jūl. sanāk Mežparka estrādē uz atklāšanas koncerta ģenerālmēģinājumu.Jāsaka gan,ka šī bija vienīgā no reizēm,kad bija jāmirst,jo estrādē biju uz kājām jau no 17:00 un apsēsties tik dabūju tramvajā ap 1 naktī.
Pēc ģenerālā mēginājuma mani sāka mākt šaubas vai paši svētki būs izdevušies,jo kaut ko tik nebaudāmu sen nebija nācies redzēt tik lielos apjomos.
Tā kā uz vilcienu nemaz nebūtu paspējusi,tad paliku pa nakti pie Ances.Vēderā pa tomātmaizei un likāmies uz auss.Jau nākamajā rītā bija agri jāceļas,jo notika norunātā fotogrāfēšanās Mudītes albumam.
Iepriekšējā rītā mēs ar Elīnu bijām tās,kuras sajauca dienas,kad ir jāfotogrāfējas :DD Protams,kurš gan cits izcelies,ja ne abas! Un galvenais,ka neviens cits nesajauca dienas un datumos,bet gan tikai mēs,pat iepriekš neko nesarunājot.Nu neko,ļoti smējāmies :D

6.jūl pastāvēju īstajā Atklāšanas koncertā un tagad jau ats izskatijās labāk,bet tik un tā iesūkāja.
Atpakaļ mājās ar mammas kori.
tas tik bija kaut kas! Braukt mājās ar kori,kuri ir iedzēruši un kuriem ir dziesmu grāmata - tam ir tik daudz iespējamu bezgalību.
Mājās atkal tikai nakts vidū un tad tik nav brīnums,ka no gultas izkāpju ap 1 vai 2 dienā.
Pirms tam paguvu arī uz Arēnu Rīga,kur notika deju uzvedums "Deju svētkiem - 60",kas man ļoti patika.Žēl,ka nebija iespējas palikt līdz pašām beigām,jo bija jāskrien uz Mežparku strādāt.

Pāris dienas darīju neko! :) Nu ok,labi,palīdzēju Dinai tikt galā ar viņas ilgtermiņa projektu,kur salikām 1.nodarbības aktivitātes un 2 dienu pārgājiena programmu.Aaa..un ar Cēsu orientēšanos tikām kkā kārtībā.Tā kā 4h tas tomēr paņema gan.

10.jūl izmantoju,lai dotos uz deju uzvedumu - Izdejot laiku!
Lūk,šo es varu nosaukt par spilgtāko,emocijām bagātāko un ievērības cienīgāko uzveumu visu svētku laikā!
Es biju apstarojumā no tām emocijām,kuras raisīja dejotāji,horeogrāfija un zīmējumi!Būtu gatava iet vēlreiz!
Man gan arī paveicās,ka vietas bija labas.Tas nekas,ka stāvvietas,bet pašā augšā un tieši pretī! :)
naktī arī pat uz pēdejo vilcienu paguvu :) Un tiku mājās bez nekādiem starpgadījumiem.

Gribēju iet arī uz "No sirsniņas,uz sirsniņu",bet tā kā iepriekšejā naktī biju pie Vētras,tad uz koncertu 12-tos pa dienu es nepaguvu,jo tikai tad no Jūrmalas izbraucu.

Pa šo deju maratonu izdevās satikt Cēsu dejotājus un Agitu! :)
Uzskatu,ka šitā mana apkārt ņemšanās palīdzēja mums vairāk sapazīties,jo pirms tam tāds lielāks kontakts nebija.To es saku par Agitu,jo cēsiniekus jau vispār satiku uz ne vairāk kā 5 min.

Klāt jau 11.jūl,kad ir Noslēguma koncerta ģenerālmēginājums.Kā jau mēs jokojām,tad jābruņojas ar beisbola nūjām un citiem sitaminstrumentiem,lai tos cilvēksu varētu apturēt un ieskaidrot viņiem,ko tie drīkst un ko nedrīkst.
Šoreiz gan koncerts iespaidīgs un tāds patīkams.Pilnīgi zosāda noskrēja pāri un sirdī jūams liels saviļņojums.Man patika.
Tagad gan neatceros kā tiku mājās.Laikam,ka es braucu kopā ar kori.Nē,nebraucu.Braucu atkal ar pēdejo papildvilcienu.
Un n12.jūl jau atkal savā vietā un ..nē,šoreiz laikā nebija.Braucu uz Mežparku ar kori.Ar to kori tādi pigori notiek,ka pilnīgi negribās atvadīties.Uz aicinājumu pievienoties korim dziedāt,kāds no koristiem atbildēja - tu ko? gribi savu meitu samaitāt?
Tā kora kompānija ir vienreizēja.Dažādi vecumi,bet visi tik dzīvespriecīgi un ar savu foršo rozīnīti.
- Ričiņ,nāksi man par znotu?
- Es jau neesmu gana kārtīgs.
- Tev būs jāiziet Face Control`s.
Ričiņš iztaisnojas,saliek klēpī rokas un tēlo pareizo.
- Un tagad?
- Nu vēl jāpacenšas.
Rčiņš uzliek man buču uz vaiga.
- Un tagad?
- Tagad derēs!
Savā apstulbumā sēdeju un stulbi smaidīju.Ričiņu pielika man arī,lai šis man kavē laiku.Pierunāt iet mest kūleņus gan viņam neizdevās,bet es jau būtu gājusi,ja tik šis būtu vēl nedaudz padiedelējis par to.
Ko nu tur daudz,laidos uz savu Mežparka estrādi strādāt.

Uz sadziedāšānos neizdevās palikt,jo bija jāsatiek Agita,lai brauktu uz Jelgavu.Nākamajā dienā mums bija apredzēta nometnes plānošana,tādēļ,lai man nebūtu rīta agrumā jāceļas un jābrauc no mājām uz Jelgavu,tad sarunājām,ka brauksim kopā jau šonakt.

Pie norunātās vietas biju pirmā.Dziedu pie vārdiem Gaismas Pili un redzu,ka nāk jau Agita.
Nabagam pilnas acis asaru,jo viņa ir no dejotājiem un tik ļoti nevēlas doties prom.Sapurināju viņu un vēl nedaudz iegājām estrādē,lai padziedātu kopā ar tautu.Galu galā atmetām ar roku pēdējam vilcienam,palikām estrādē un centāmies rast risinājumus kā nokļūt līdz Jelgavai.Jau sāku zīmēt Jelgavas uzrakstu,lai nakts vidū stopotos.
- Krāso klusāk.baigi var dzirdēt :D
Lēni krāsoju Jelgavas uzrakstu,kurš nebija no tiem brīnišķīgākajiem,bet galvenais,ka bija.Stopoties mums nevajadzēja,jo Agita tomēr sazvanīja kādu no Jelgavas kolketīviem vai tie nevar mūs paķert autobusā.
Kā mēs skrējām uz autobusu! Pa piķa melnu tumsu,nezinādamas,kur precīzi jāskrien,zinādamas tikai to,ka autobuss jau izbrauc un mums tas ir jānoķer.Uz mums viņs negaidīs.Mēs skrējām tā,ka elpa sitas ciet.
Sapratām,ka esam nokļuvušas nepareizi un skrējām atpakaļ uz estrādes pusi,lai pa citu ceļu pārtvertu.
- Dod roku,skrienam!
Agita paķer manu roku,man atnāk vaļa otrā elpa un mēs skriena.Sapratušas,ka mēs nepagūsim,sākām vnk iet,jo vairs jau nebija uz ko pagūt.
Vēl vēlējos ieskriet Mežparkā uz WC,bet brīdī,akd gribeju tikt iekšā,atklāju,ka ir pazudusi mana ID karte.Tā būs izkritusi skrējiena laikā.pat pēc lūgšanās apsargi mani neielaida.
Gājām uz tramvaju un cerējām,ka pēc svētkiem kāds būs uz šosejas,kas varētu mūs paķert līdz Jelgavai.

Mums jau bija arī citi rezerves varianti: palikt un dziedāt līdz rītam,braukt no agra rīta ar mammas kori pie manis,braukt ar taxi pie Rasas uz Purvciemu vai palikt tur pat mežā,jo mums bija 1 paklājiņš un mans guļammaiss.Mums no tā visa nekas nebija jāizmanto,jo atkal notika sazvanīšanās un pie Dailes teātra mūs savāca kāda Agitas draudzene,kura aizveda ar auto līdz Jelgavai.
Tā nu mēs pus 4 naktī nokļuvā pie Agitas mājās.Abas iekritām gultā un aizmigām.
Jā,šis piedzīvojums noteikti paliks neaizmirsts! :)