apslāpētās sirdis

Un kārtējo reizi sākās...

Es biju bērnu nometnē, kad pēkšņi pagrabstāvā kāds vīrietis piedraudēja visā ēkā uzlaist gaisā ķīmiskos ieročus. Kāds viņu aizturēja, bet viņš paguva ķīmiju palaist pa gaisu. Tā rezultātā gaisā bija jūtams kā virmo ļoti specifiska smaka, kura cirtās iekšā organismā. Momentā mēs visus bērnus izvedām ārā no ēkas, kura beigās arī vēl sabruka. Bērni pat nepaguva savas vējjakas paņemt, tādēļ mēs tos apsedzām ar saviem IMKAS džemperiem.
Kad es devos uz ēkas drupām, tad tur atrada vainīgā roku ārā no gruvešiem. Tā bija it kā noklāta ar milzīgu kārtu dubļu, kas padarīja viņu vēl lielāku. Šis cilveks nebija miris un viņš satvēra atradēja roku. Izlīdis ārā no gruvešiem, tas bija pārvērties par kibernētisko monstru, kura ķermeni veidoja dažādi vadi, mikroshēmas un viņš pats bija ar lieliem, nikniem zobiem. Šis nezvērs sāka mani medīt.
Es slēpos un es bēguļoju. Bija moments, kad es atkal biju nokļuvusi sadrupušās mājas pagrabā. Bija vēl kāds cilvēks, kurš man lika no lielas bļodas ārā vilkt mazus acābolus, kuri tur iekšā bija 10 gab. Tie bija mani acābolīši. Galvenais, ka tie bija jāvelk ārā ar zobiem no ūdens, neizmantojot rokas. Es paguvu izvilkt ārā 4 savas acis, kad pēkšņi durvis sāka raustīt tas, kas mani visu laiku vajāja. Es izskrēju ārā, es paslēpos aiz mājas un gaidīju, kas notiks. Palūdzu, lai 2 draudzene [neatceros gan kuras tās bija] aiziet pie katra mājas stūra,lai man pateiktu,pa kuru pusi,aiz kura stūra Ļaunais nāk. Redzēju, ka tas jau bija klāt aiz mājas, aiz kuras es slēpos, tādēļ pateicu vienai no meitenēm, lai maniem vecākiem pasaka, ka es aizskrēju slēpties uz HES`u. Kad es skrēju prom, tajā mirklī atlidoja un atbrauca armijas vienības, kuras vēlējās iznīcināt Ļauno. Bet es turpināju skriet.

Nav jau pirmā reize,kad mani vajā visādi briesmoņi :)